Aizvadītajā sestdienā Mazsalacas novada kultūras centrā tikās tie novadnieki, kuri savulaik sapazinušies, strādājot kolhozos. Bijušajā Valmieras rajonā kolhozu netrūka, bet pašreizējie Mazsalacas cilvēki pārsvarā savu pirmo darba vietu rada kolhozos «Skaņaiskalns» un «Mazsalaca».
Sestdien kopā nāca kundzes un vīri jau sirmām galvām, kuri daudzi jau sasnieguši pensijas gadus, bet kolhoza laikā bijuši šoferi, dispečeres. Pirms gadsimta ceturkšņa viņiem vajadzēja «pārkvalificēties», un daudzi to spēja, dibinot savas zemnieku saimniecības vai sperot pirmos soļus pavisam atšķirīgā nozarē. Kāds izvēlējās sociālo darbu, cits skaistumkopšanu, kāds iekopt dārzu, mājamatniecību. Pārmaiņu vēji pūta, un vietējie plānoja, kā dzīvot tālāk.
«Šī nav reize, kad tiekamies, lai godinātu kolhozus. Savā laikā tos dibināja Staļins, lai varētu no lauksaimniecības izslaukt pēc iespējas vairāk graudus, tos pārdotu, tad sabūvētu rūpnīcas un pēc tam taisītu tankus. Tas bija viņa redzējums. Mēs esam atnākuši atcerēties ne jau kolhozus kā veidojumu, bet gan cilvēkus, kas tajos strādāja, dzīvoja. Mainījās iekārta, tapa neatkarīga valsts, bet darbu mūspusē jau turpināja un joprojām turpina daudzi no tiem pašiem kolhozniekiem,» uzrunājot kopā sanākušos, sacīja bijušais Mazsalacas pašvaldības vadītājs Gunārs Zunda, aicinot par spīti pārmaiņām un laikam vienmēr priekšplānā likt cilvēkus un par savējiem arī padomāt.
SIMTIEM VIETĒJO vēl pirms 30 gadiem strādāja kolhozos. Daudziem tā bija pirmā darba vieta, citiem tur pagājis viss darba mūžs. Jāņa Līgata foto