Tajos, kā atklāja pats autors, skatāma vien piecdesmitā daļa no viņa barikāžu dienās safotografētā materiāla – kopš 2001. gada ar dāvinājuma aktu šis arhīvs nodots glabāšanai foto muzejam. Kad nesenā pagātnē Mihails gribējis arhīvu paņemt, lai digitalizētu, izrādījies, ka tā nekur nav, sagādājot autoram gandrīz sirdstrieku, tomēr beigās laimīgā kārtā atradies, un tagad negatīvi, vēl ierakstīti arī diskos, atkal glabājas muzejā.
Uzrunājot klātesošos un pateicoties Regīnai Šaltei un Vitautam Staņam par uzaicinājumu, Mihails Ignats pastāstīja, kā iestājies LNNK Valmieras nodaļā un kā 1989. gadā atteicies no PSRS pilsonības, kļūstot par bezpavalstnieku ar uzturēšanās atļauju bez tiesībām izceļot no Latvijas, bet ar fotogrāfiju sācis nodarboties Cēsu tautas fotoklubā astoņdesmito gadu sākumā. Atmodas periodā fotografējis piketus pie Ļeņina pieminekļa un kultūras nama, ļeņinekļa nojaukšanu, arī barikāžu notikumus divu nedēļu garumā ar fotoaparātiem Zenit un Zorkij 4 melnbaltajās filmiņās fiksējis, būdams bezpavalstnieks, toties jūtoties kā Latvijas pilsonis un patriots. Barikāžu iemūžināšanā darbojies kopā ar mākslas vēsturnieku un fotogrāfu Vilni Auziņu un foto vēsturnieku Pēteri Korsaku ar dislokācijas vietu Jaunielā, kur bijusi arī foto laboratorija ar visu aprīkojumu.
IZSTĀDES atklāšana. Ārijas Romanovskas foto