IESPĒJA, kuru otrreiz dzīvē diez vai varētu piepildīt, – tā braucienu pāri Āfrikai vērtē ceļotājs Andžs Ūbelis. Liels prieks bijis ceļā satikt daudz smaidošu cilvēku. Foto no personiskā arhīva
Pirms vairāk nekā trim gadiem Mārtiņš Sils un Andžs Ūbelis bija sēdušies uz motocikliem, lai šķērsotu Āfriku un brauktu vēl tālāk uz ziemeļiem.
Lai būtu izaicinošāk, viņi bija lēmuši nobraukt kilometru tūkstošus no Labās Cerības raga Keiptaunā līdz Eiropas tālākajam ziemeļu punktam Nordkapam. Viņiem tas izdevās. Latviešu vīru ceļojums aprakstīts grāmatā «Vēstules no Āfrikas», viņi izveidojuši ceļojošu fotogrāfiju izstādi, kas pabijusi daudzu novadu bibliotēkās, viņi ciemojušies vairākās skolās un stāstījuši jauniešiem, kādu prieku cilvēkam dod ceļa alkas un vēlme vairāk zināt. Ir pagājis laiks, bet Āfrikas piedzīvojums joprojām interesē daudzus, tāpēc aizvadītajā nedēļā Andžs Ūbelis viesojās Valmieras Tūrisma informācijas centrā, kur notika tradicionālais «Ceļotāju stāstu vakars».
Kāpēc ar valmieriešiem netikās otrs dēkainis Mārtiņš Sils? Viņam bija attaisnojošs iemesls… Mārtiņš atkal ir ceļā – apmetis loku pa Austrāliju un virkni Āzijas salu, pabijis Indijā, viņš cer atgriezties mājās novembra vidū līdz Latvijas simtgadei, lai varētu visiem stāstīt par to, ka ir mūsu valstī cilvēki, kam izdevies ne tikai pabūt, bet pašu spēkiem šķērsot visus pasaules kontinentus. Mārtiņš un Andžs bijuši ceļa biedri ne tikai Āfrikā, viņi turējušies kopā, arī šķērsojot Dienvidameriku, Mārtiņš Sils vienatnē pabeigs šo apbrīnojamo kontinentu apceļošanas triloģiju.
Andžs ir pārliecināts, ka pavisam drīz viņš atkal dosies ceļā – ar motociklu, mašīnu vai kājām, tas vēl ir jautājums, bet ceļš zem kājām būs. Taču šoreiz stāsts par reiz izbraukto un sajusto Āfriku.
Daudz ļaužu un smaidu
Āfrika ir vieta uz pasaules, kur tu nekad nebūsi viens. Andžs stāstīja, ka pietiek motociklistam piestāt, novilkt ķiveri, lai padzertos, un šķietami no nekurienes uzrodas vietējie – viens, divi, trīs un bariņš. Arī simtiem tur tautu un valodu.
«Tas man nebija līdz galam galvā salikts… Āfrikas politiskajai kartei ar visām valstu robežām nav nekāda sakara ar etniskajām robežām. Mēs Eiropā, Latvijā saprotam, ka valstī ir kaut kas viendabīgs – valoda, kultūras iezīmes, tradīcijas, bet Kenijā, Tanzānijā ir simtiem valodu. Tas izskatās apmēram tā, ka tu dzīvo Valmierā, kur ir viena valoda, bet aizbrauc uz Cēsīm, un tur jau runā pavisam citā valodā. Tajā pašā laikā lielā daļā Āfrikas ir kristiešu zemes, daudzviet ļoti labi saprotas angļu valodā. Katrā ziņā, mēs varētu teikt pat tā, ka droša zeme, jo mums negadījās nekādi incidenti. Baudījām lielu atsaucību, pretimnākšanu, bija ļoti daudz smaidu,» stāstīja Andžs Ūbelis valmieriešiem, kuri interesējās arī par to, kādi bijuši stereotipi par kontinentu un vai izdevies priekšstatu mainīt.