Iepriekšējā gadā reģistrēti 15 jaundzimušie, 4 laulības un 22 mirušie. Lai gan demogrāfiskā līkne bijusi negatīva, jāskatās uz to pozitīvi, jo tā ir vismaz viena klase. Laulību gan bijis mazāk, salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad gredzenus mija 14 pāri, toties mūžībā aizgājušo ir par trim mazāk.
Mums pamainījās arī deputātu sastāvs, jo viens no ievēlētajiem nolika mandātu, lai savā dzīvē ko mainītu, viņa vietā kopš pavasara aktīvi darbojas Didzis Kiresārs. Ir mums deputāti, kuri apmeklējuši visas domes sēdes, un ir arī tāds, kurš līdzdarbojies tikai 43% sēžu – viņš pats to zina, un gan jau šis rādītājs uzlabosies, tomēr kopumā atsaucību no deputātu puses es vērtēju kā labu. Savukārt darba pienākumus pildīt sākuši divi pieredzējuši speciālisti: Ķoņu pagasta pārvaldē – bibliotekāre un kultūras dzīves organizētāja Kadrija Mičule, bet paš-valdības policijas priekšnieka postenī – Dzintars Kazakēvičs, ienesot jaunu enerģiju un kompetenci mūsu izpildvarā.
Saimniekojam
Mūsu saistību apmērs valsts kasē ir ap 3% no budžeta, tas nav liels skaitlis, kaut likums pieļauj līdz 20%, taču neesam ņēmuši nesamērīgi lielus aizņēmumus, jo domājam saimnieciski, kas ir un kas nav vajadzīgs. Pēdējos gados arī kredītus saņemt nav bijis vienkārši, taču mums joprojām ir seši projekti, kas tiek apmaksāti Valsts kasē, šogad vienu nomaksāsim un paliks pieci, bet diviem ar Eiropas Savienības finansējumu ņemsim kredītus no jauna. Pēc attīstības indeksa, kuru veidojot tiek vērtēti seši vai septiņi rādītāji – iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bezdarba procents, noziedzība, vidējais un darba spējas vecums utt., esam 45. vietā starp visiem novadiem. Ņemot vērā mūsu ģeogrāfisko situāciju, tas ir labs rādītājs. Salīdzinot ar kaimiņiem (žests tā kā Valkas virzienā – J. C.), kas atrodas 75. pozīcijā, esam 30 vietas augstāk. Rādītāji mums izsenis bijuši augsti un ar tendenci vēl paaugstināties.
Pagājušā gada lielākie projekti bijuši autoceļš Mūļas – Ķipi – Naukšēni, kurā ieguldīti gan Eiropas, gan pašvaldības līdzekļi, savienojošais grants ceļš (tādi mums ir četri) Ķoņi – Naukšēni gar vienu no uzņēmējiem, kurš uzbūvējis jaunu fermu. Kā nākamo varu minēt pašvaldības ēkas siltināšanas darbus ar fasādes, jumta un durvju renovāciju. Diemžēl darbi ievilkās pārāk vēlu rudenī, līdz ar to ir dažas lietas, kas šogad varbūt būs jāpalabo, bet lielos vilcienos darbs ir pabeigts un ar to varam būt apmierināti. Vēl kultūras namā veikta zāles grīdas slīpēšana un lakošana, Jauniešu centra zāles, koridora un divu telpu remonts, kā arī 390 jaunu lielās skatītāju zāles krēslu iepirkums.
Draudzējamies
Visa pagājušā gada garumā bijušas vairākas tikšanās ar mūsu sadarbības partneriem no Vācijas: gada sākumā piedalījāmies vēstures izstādes atklāšanā Borgholchauzenā par godu Latvijas simtgadei, pavasarī saņēmām skolai mēbeles, nedaudz vēlāk mums uzdāvināja ugunsdzēsēju mašīnu, kas tagad reģistrēta, aprīkota un tiek jau izmantota, tāpēc šobrīd notiek darbi, lai paplašinātu ugunsdzēsēju depo. Lielā delegācija ciemojās rudenī, piedaloties Zinību dienā un ekskursijā visas dienas garumā iepazīstoties ar Naukšēniem. Pirms mēneša bijām pie viņiem Ziemassvētku tirdziņā un, lai gan visas dienas kaut nedaudz, taču lija, rezultāti bija ļoti labi – vācieši labprāt pirka piparkūku mīklu, adījumus, sīrupus un ievārījumus, tā ka neizpirktās preces mājās vedām daudz mazāk nekā citkārt.
BALTIJAS CEĻA 30 gadu jubilejā Jānis Zuments (otrais no kreisās) kopā ar Baltijas valstu prezidentiem Unguriņu robežpunktā. Ārijas Romanovskas foto