Citā reizē, braucot atkal to pašu ceļu, zinām, ka pie Ķoņu jēriem jāpiestāj, jo tur esam norunājuši tikšanos ar šā ganāmpulka saimnieci LĪGU ĀBOLTIŅU. Lūk, ko sarunā uzzinājām:
«Mūsu saimniekošanas modelim lauksaimniecībā raksturīgi tas, ka mums abiem ar vīru Ivo ir darba vietas Rūjienā, kur arī dzīvojam, tādēļ aitkopība Ķoņu pagasta «Lejasbrākšās» ir brīvā laika hobijs, tiesa, visai dārgs un arī laikietilpīgs. Pirms septiņiem gadiem, uzsākot aitkopību, zinājām, ka mērķis būs ražot jēru gaļu. Sākotnēji izvēlējāmies tikai ‘Latvijas tumšgalves’ šķirni, vēlāk nolēmām, ka pamēģināsim ganāmpulku dažādot ar ‘Latvijas tumšgalves’ un ‘Vācijas Merino vietējās’ šķirņu krustojumiem, savukārt tagad esam nonākuši pie secinājuma, ka, mūsuprāt, gaļas ieguvei labāk tomēr noder tīra ‘Latvijas tumšgalves’ šķirne, nevis tās krustojumi ar ‘Merino’. Liekas, ka tīrie tomēr ir lielāki, gaļīgāki un arī raksturā paklausīgāki.
LĪGA ĀBOLTIŅA: «Jēru laiku plānojam tā, lai pa vasaru līdz rudenim jērus varam pārdot. Tad nu jēri mūsu ganāmpulkā parasti sāk dzimt novembrī, un pašlaik jēru laiks faktiski ir tikai pusē. Rūpju ir pietiekami!» Ārijas Romanovskas foto