Viņa kopā ar vīru filozofu Ģirtu Jankovski un Kurzemes NVO centra valdes priekšsēdi Inesi Siliņu arī bija izsapņojuši un noorganizējuši šo pasākumu, kas guva plašu rezonansi un pozitīvas atsauksmes. “Dzīvojot kā patērētājiem un uztverot savu valsti kā pašsaprotamu lietu, nedrīkst aizmirst, ka tomēr ir pietiekami daudz draudu demokrātijai. Mēs redzam iznīcinošus tekstus par valsti, tās pārvaldi, dažādas mēmes sociālajos tīklos un citur. Gribējām to, kas telefonos, tīklos, virtuvēs u.c. tiek runāts, pārvietot uz neformālu pasākumu, kur cilvēki ierastos klātienē,” uzsver I. Siliņa.
Un tā pie vairākiem galdiem kāda nama pagalmā vairākos raundos notika spraigas diskusijas par visdažādākajiem tematiem (ziedojumiem, mīlestību, reģionālo reformu un novadu identitāti, dabu, dzīvi mazpilsētā, spilgtākajiem iespaidiem mākslā, paaudžu konfliktiem, latviešu kino, vērtējumiem skolā, obligātu dalību vēlēšanās, pilsonisko aktivitāti utt.). Sarunas vadīja filozofs Artis Svece, aktieri Guna Zariņa un Jurģis Spulenieks, vēsturnieks Gustavs Strenga, teoloģe Laima Geikina, dzejnieks Pēteris Cedriņš un citi.
I. Siliņa: “Tas bija izaicinājums, jo, sapulcējot svešus cilvēkus, dažiem tā bija vieta, kur izteikt savu viedokli, bet daži kautrīgākie nāca tikai paklausīties, tāpēc mēs miksējām – ja atnāca viens otram līdzi, tad izšķīrām. Tas bija pussolītis tajā virzienā, lai cilvēks pats sāktu runāt.”
“Sabiedrības iesaiste sociāli jūtīgos jautājumos ir kūtra,” tagad saka J. Spulenieks. “Vēl jāaug, lai visi bez kautrīgas vērošanas mestos diskusijā.”
“Nav nepareizo cilvēku un nepareizo tēmu, mēs visi esam sabiedrības dalībnieki, tomēr vienlaikus esam katrs pats,” atzīst politiķe Inese Voika.
Viņa rosina konkrētam jautājumam atvēlēt mazāk laika – 15 minūtes, tad viena pasākuma laikā varētu skart dažādākas tēmas.
Savukārt I. Siliņa secina, ka ir svarīgi atrast īstās metodes, kā sapazīstināt, atvērt galdiņa biedrus pirms diskusijas sākuma.
“Manu sirdi sildīja kāda dāma gados, kura teicās esam pozitīvā šokā no dzirdētā un atzina – ja to būtu nojautusi, visas savas draudzenes būtu līdzi paņēmusi!” saka I. Siliņa. Viņas sapnis ir šādu sarunu formātu attīstīt arī citviet.
“Noteikti atbalstu šādu sarunu turpināšanu,” saka Kuldīgas pašvaldības vadītāja Inga Bērziņa. “Tas ir lielisks piemērs, kā iedzīvotājus iesaistīt diskusijā par viņiem svarīgiem, sabiedrībā notiekošiem procesiem. Kafejnīcā valdošā brīvā un nepiespiestā gaisotne pie tējas vai vīna glāzes raisīja sarunas, tēmas varēja brīvi izvēlēties. Papildu ieguvums noteikti bija iespēja iepazīties ar interesantiem cilvēkiem.”
Jankovsku pāris apliecina, ka noteikti vēlas turpināt attīstīt šo ideju. Ir iesniegts projekta pieteikums, un tiek gaidīta pozitīva atbilde. Tad nākamgad Kuldīgā notikšot vēl vismaz divas “Demokrātijas kafejnīcas”. Ja ne – meklēs finansējumu citur.
Adriānas Mucenekas foto
Sarīkojums “Demokrātijas kafejnīca” Kuldīgā pulcēja visdažādākos interesentus. Katrs dalībnieks uz lapiņas uzrakstīja tēmu, kuru vēlētos apspriest. Pie dažiem galdiem izraisījās plašas diskusijas, bet citur sanākušie bija kūtrāki runātāji.
Reģionālo laikrakstu pielikums “Novadi saprot”. MATERIĀLS TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.