Šogad nometnes galvenais vadmotīvs bija miers Eiropā, kā arī miers mūsos pašos. Nometnē piedalījās ap 150 dalībnieku no dažādām Latvijas pilsētām, to skaitā arī Kocēnu un Valmieras skauti un gaidas.
Ierodoties Ložmetējkalnā, pirmā svarīgākā lieta bija apakšnometnes iekārtošana — sniega tīrīšana, apkurināmās telts celšana, malkas sagādāšana un palīdzība dažādos kopējos darbos. Skauti un gaidas gulēja armijas teltīs, kuru vidū bija krāsniņa, lai naktī arī mīnus grādos varētu labi izgulēties un nebūtu jāsalst. Nakts sardzes uzdevums bija uzmanīt krāsniņas, lai tās neizdegtu un teltī nebūtu auksti, kā arī pārbaudīt drošību visas nakts garumā.
Ciemos pie skautiem un gaidām bija ieradušies NATO karavīri no Kanādas un ASV. Viņi vadīja dažādas nodarbības – ASV karavīri parādīja, kā var izglābt cilvēka dzīvību, ja ir stipra brūce un lai cietušais nezaudē vēl vairāk asiņu, kā ātrā veidā var nogādāt cietušo prom no karalauka un kādam protokolam jāseko līdzi, lai bez liekiem iestarpinājumiem varētu izsaukt mediķus. Savukārt Kanādas karavīri demonstrēja bruņu tehniku, kas tiek izmantota dažādās misijās, lai nodrošinātu mieru.
Otrajā nometnes dienā norisinājās piemiņas pasākumi kritušajiem latviešu strēlniekiem gan Ložmetējkalnā, gan Mangaļu mājās. Šajos pasākumos iesaistījās arī skauti un gaidas, dodoties lāpu gājienā, kā arī stāvot goda sardzē svinīgajā piemiņas pasākumā. Pie skautiem un gaidām viesojās Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, arī daudzi citi cilvēki aplūkoja nometnes teritoriju, ielūkojās teltīs un iepazinās ar skautu sadzīvi ziemas nometnē.
Noslēdzošajā nometnes dienā, kamēr dalībnieki gaidīja, kad ieradīsies transports, lai varētu atgriezties realitātē, skauti un gaidas novāca savas apakšnometnes un atstāja Ložmetējkalnu tā, it kā neviens šajās trijās dienās tur nebūtu bijis. Pēc šīs nometnes dalībnieki bija ieguvuši jaunas atmiņas un piedzīvojumus, kurus atcerēsies vēl ilgi.
KOCĒNU nometnes dalībnieki Ložmetējkalna skatu tornī.