Apskatot plašās, modernām tehnoloģijām aprīkotās ražotnes telpas, skaidrs, ka iešana laikam līdzi te – Oleru mežu ieskautajā vietā – nav tikai vārdi, bet ikdienas realitāte, kur apstāties pie sasniegtā neļauj konkurence, darbaspēka resursu trūkums, vēlme arī laukos dzīvot un strādāt mūsdienīgi sakoptā vidē.
«Zaļās pēdas» ir darbnīca, kur augstā kvalitātē spēj izpildīt visdažādākos pasūtījumus: no nelielu būvdetaļu restaurācijas līdz jaunu mēbeļu izgatavošanai un inovatīvu ideju īstenošanai. Ražotnē pārliecinājāmies par pasūtījumu daudzveidību. Lūk, ko uzņēmuma saimnieks teica par 8. novembra darbiem: «Sekmīgi sadarbojamies ar uzņēmumu «Materia bikes», kas eksportam ražo ekskluzīvus koka velosipēdus. Mūsu uzdevums ir no cēlkoka izgatavot piecu dažādu dizainu rāmjus šiem velosipēdiem. Tas ir ļoti darbietilpīgs process. Viena tāda koka rāmja frēzēšana, līmēšana un apstrāde aizņem gandrīz četras nedēļas. Pašlaik atkal esam saņēmuši kārtējo 30 rāmju pasūtījumu. Liels atspaids to precīzā izpildē ir CNS frēze, kurai, ieprogrammējot visas nepieciešamās darbības, varam droši uzticēt tik tiešām sarežģītu uzdevumu.
Darbnīcā pašlaik notiek darbs arī pie kāda neierasta pasūtījuma, kuru mums uzticējis uzņēmējs no Smiltenes. No koka top neparasts transporta līdzeklis «Trīsritenis – laiva». Ar to no mājas pa ceļu varēs aizbraukt līdz ezeram un tālāk varēs laist peldus. Ir ko padomāt, bet mums ir tā – jo sarežģītāks uzdevums, jo interesantāks darbs tā izpildē. Ejot no viena šāda projekta uz citu, iegūstam jaunas zināšanas un prasmes. Izaicinājums te ir vai katru dienu. Tumšajos rudeņos piecelties sešos no rīta arī ir izaicinājums! Darbu turpinām arī pie kādas senas bufetes restaurācijas, top interesants dokumentu plauktiņa risinājums, bet kādas virtuves iekārtas lādēm jāpārkārto to funkcionalitāte. Darbi mūs atrod! Bet šādu attieksmi uz paplātes neviens nepasniedza, tā ir godprātīgi nopelnīta. Lai arī atkal uz kādu brīdi galdniecībā esam palikuši mazākā sastāvā, mani tas īpaši nesatrauc, jo, kamēr vien man veselība turas un rokas ir īstajā vietā, pasūtījumus izpildīsim arī šādā darba resursu variantā. Tiesa – jāgādā, lai ēveles, frēze un vēl citas tehnoloģijas tiktu izmantotas katru dienu, jo tajās veiktās investīcijas ir jāatpelna. Kopumā esmu optimists, bet skarbi optimistisks! Varbūt tas no tā, ka man kā Svaru zīmē dzimušajam vajag, lai viss ir taisnīgi un līdzsvarā. Diemžēl bieži šķiet, ka līdzekļi, ko nomaksājam nodokļos, netiek maksimāli lietderīgi un taisnīgi izlietoti. Ir sajūta, ka tie, kas dzīvo no valsts budžeta līdzekļiem, nesaprot, cik grūti tomēr nāk tā mūsu kopīgi samestā nodokļu nauda.»
Zinot, ka uzņēmējs Kārlis Zemītis ar ģimeni nu jau daudzus gadus ir Oleru muižas apsaimniekotāji, ka soli pa solim, gadu no gada senais īpašums atdzimst, pavaicājām, kādas ieceres padomā biedrībai «Oleru muiža». Lūk, atbilde: «Aktīvā sezona muižā beigusies. Nākamais atjaunošanas solis būs grīdu ielikšana vienā no muižas telpām. Mūsu rīcībā šim mērķim jau ir 18. gadsimta beigu un 19. gadsimta vidus oriģinālie dēļi. Saņemot Kultūrkapitāla fonda atbalstu kārtējam restaurācijas projektam, šo darbu paveiksim nākamgad. Ir arī iecere par kanalizācijas uzlabojumiem. Bet, gatavojoties ziemošanai, esmu salicis dubultos logus un ziemas laikā kļūšu arī par muižas kurinātāju, lai uzturētu vienmērīgu, ēkai labvēlīgu klimatu.»
KĀRLIS ZEMĪTIS. Pie savas galdniecības. Ārijas Romanovskas foto
«Liesmas» pielikums «Ziemeļvidzemes līkločos» ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.