«Cik jauki ir nosvinēts! Vienreizēji, līdz sirds dziļumiem. Bijām kopā maziņi un lieli, visi bija mīļi gaidīti,» tā Ēriks Tomsons, kurš radu un draugu pulkā pašā gadu mijā nosvinējis diženu jubileju.
«Puķu ir daudz! Es dzīvi esmu ņēmis ar klēpjiem, un tagad tik daudz ziedu. Un dziesmas! Kā mēs dziedājām! Savulaik pats kādus gadus dziedāju korī «Baltie bērzi», un tagad arī viņi bija atnākuši sveikt. Mēs visas jūras dziesmas kopā izdziedājām! «Odesa, Hamburga, Rīga, jūra un saule, un vējš… Vai nav skaisti, ko?!» par aizvadīto dienu notikumiem nebeidza priecāties Ērika kungs un bija tik žirgts jaunā gada pirmajā darba dienā, ka citi suminātāji drīkstētu droši jautāt: kā visu šo rosību var izturēt, izbaudīt, kā vispār ir dūša tik garu un bagātu mūžu nodzīvot?
«Es ir saldummīlis, jā, man vienmēr vajag desertu, bez tā nav tā kā paēdis,» tā Ērikonkulis un uzreiz steidza cienāt ar šokolādes konfektēm, uzsverot, ka, jā, saldumus var ēst, bet jāēd arī dzīvie vitamīni, «cauru gadu jāgriež bļodā tomāti ar lociņiem». Un vēl esot jāpieturas pie režīma.
«Laikā celties, laikā gulēt, arī ēšana, nevis kā gadās. Kā tas ir, ka laika nav? Dabā taču arī viss ir labi organizēts: ir ziema, vasara, ir diena, nakts, un ir jābūt tajā solī līdzi, tad viss notiekas, tad līdz simtam var aizčāpāt,» gardi smējās Ēriks un stāstīja, ka ap sešiem arī vakarrīt cēlies, māju sakurinājis siltu, jo ciemiņu arī šonedēļ vēl netrūkšot. Mazmeitas no Rīgas un Šveices arī atbraukušas un gatavas izbaudīt vecātēta klātbūtni un mīļumu.
SVĒTKU GAISOTNE jubilāra Ērika Tomsona mājās turpinās. Gaviļnieks galvā licis mazmeitas drauga dāvināto jūrnieka cepuri, rokās – Jēkabpils radiņu sarūpētais sarkanbaltsarkano tulpju pušķis. Ēriks neslēpj, ka jūtas līdz sirds dziļumiem saviļņots. Jāņa Līgata foto