Kā liecina statistika, stacionārie fotoradari jau pierādījuši savu efektivitāti – ceļu satiksmes negadījumu kopskaits radaru tuvumā samazinājies par 47%, bet par 45% samazinājies smago ceļu satiksmes negadījumu skaits. Un vēl viena patīkami valstiska nianse – radaru vietās nav bojāgājušo negadījumos, kas saistīti ar ātruma pārsniegšanu.
Papildus jau uzstādītajiem 100 fotoradariem CSDD tuvākajā laikā plāno īstenot Latvijā vēl nebijušu jaunumu – vidējā braukšanas ātruma kontroles pilotprojektu. Tas ar vidējā ātruma noteikšanas sistēmu paredz, ka automašīnas ātrums tiek mērīts, ņemot vērā laiku, ko auto pavada no viena punkta līdz nākamajam. Sākotnēji tas tiks īstenots uz šosejas Tīnūži – Koknese. Ja pilotprojekts būs veiksmīgs, tad šādas sistēmas tiks ieviestas arī citos ceļu posmos.
Radaru uzstādīšana un ar to saistītie darbi bijuši apjomīgi un komplicēti, tajos iesaistot vairākas institūcijas – Valsts policiju, Valsts akciju sabiedrību Latvijas Valsts ceļi un arī attiecīgās vietējās pašvaldības.
Svarīgi atzīmēt, ka stacionārie fotoradari ir tikai viens no satiksmes drošības uzlabošanas instrumentiem. Tikpat nozīmīga ir infrastruktūras uzlabošana, policijas klātbūtne, ieskaitot patrulēšanu ar netrafarētām policijas automašīnām, un arī pārvietojamie fotoradari, kā arī sabiedrības izglītošana un informēšana.
Valdība, visticamāk, jau tās jaunais iesaukums lems, vai turpināt stacionāro fotoradaru uzstādīšanu, un, iespējams, jau tuvākajā nākotnē Ceļu satiksmes drošības direkcijai būs jānodrošina papildu stacionāro fotoradaru izvietošana uz Latvijas ceļiem.
VIENS NO SIMTA. Laikam jau pagaidām Valmierai vistuvākais stacionārais fotoradars patlaban darbojas pāris kilometrus no pilsētas robežas uz autoceļa Valmiera – Cēsis. Iekārta, kas uzstādīta blakus autobusu pieturai Rūnīši, manuprāt, vairāk tomēr domāta profilaksei, lai atradinātu vietējos šūmaherus no pārgalvīgas un pamatīgas ātruma pārsniegšanas šajā taisnajā, taču arī nepārredzamiem pauguriem piebārstītajā samērā gludas šosejas posmā.