Tas notika 1818. gadā, tieši pirms Ziemassvētkiem. Austrijā mazā Oberndorfas ciemā baznīcas ērģelnieks Francis Grūbers nāca pie mācītāja Jozefa Mora, lai paziņotu, ka baznīcas ērģeles nav vairs salabojamas un svētvakara pusnakts dievkalpojumā tādēļ nebūs mūzikas. Abi vīri bija noraizējušies, jo zināja, cik ļoti dievlūdzēji mīl tradicionālās dziesmas un mūziku.
Vēlāk aukstā ziemas naktī, kad mācītājs, apciemojis kādu draudzes ģimeni, nāca uz mājām, viņa domas aizceļoja uz kādu citu zvaigžņotu nakti Betlēmē. Gandrīz paši no sevis veidojās vārdi: «Klusa nakts, svēta nakts. Visi dus. Nomodā tikai Jāzeps un Marija…»
Mājās pārnācis, mācītājs tūdaļ pierakstīja sacerētos pantus un parādīja tos ērģelniekam, sacīdams: «Franci, uzraksti mūziku manam dzejolim. Raksti vienkāršu melodiju, kuru tu varētu spēlēt uz ģitāras.»
Un tā nu šie divi vīri – mācītājs Jozefs Mors un ērģelnieks Francis Grūbers – sacerēja un pirmo reizi dziedāja visā pasaulē visatpazīstamāko Ziemassvētku dziesmu «Klusa nakts».
Stāsts par dziesmas tapšanu ir no jaukas grāmatiņas «Nāk Ziemassvētku miers». Izdevumu sagatavojuši Rīgas 1. Kristīgās skolas pedagogi. Tā izdota apgādā «Zvaigzne ABC» 1997. gadā.
TIK KLUSI, KLUSI… Ārijas Romanovskas foto