Kur tev pagāja bērnība?
Esmu uzaudzis kārtīgos laukos pie Igaunijas robežas – Valkas novadā, Ērģemes pagastā, Omuļos. Kādreiz tur bija ļoti daudz cilvēku, bija pat trīs veikali, tad sākās, moderni sakot, urbanizācija, kad visi pārvācās uz pilsētu. Tagad Omuļos vairs nekā nav. Tā ir vieta, kur es pavadīju savus 18 gadus, līdz vidusskolas absolvēšanai. Laukos ir forši, viss kā vajag – lauku māja un darbi, arī dzīvnieki. Bija mums lopi, suņi, kaķi. Dzīvojām lauku viensētā, un pārējie bērni dzīvoja tālāk, jo nebija jau māja pie mājas. Sanāca reti tikties, jo bijām nomaļus. Tomēr man ir mazāks brālis un vecāka māsa – mums vienmēr bija, ko darīt. Reizēm ciemos atbrauca arī radu bērni, māsīcas un brālēni, un dzīvojāmies kopā. Tā arī bērnība pagāja, darot dažādus darbus – ganīju govis, krāmēju malku, pļāvu zāli, neiztika arī bez dažādiem dārza darbiem. Daudz laika tika pavadīts svaigā gaisā. Tur dzīvojot, arī ieguvu sava veida rūdījumu un, varētu pat teikt, lauku cilvēka piezemētību dzīvē. Es joprojām uzskatu, ka lauku cilvēki ir forši. Kādu dienu vēlos arī sev māju laukos, ar lielu pagalmu, jo es zinu, cik bērniem tas ir svarīgi – savs pagalms, arī darbi, kas audzina raksturu un veido disciplīnu.
Kādā PASĀKUMĀ, kur Toms bija DJ. Foto no Toma Polakena privātā arhīva