Ne visai priecīga aina paveras par to, kas ar šiem jauniešiem notiek pēc šāda lēmuma pieņemšanas. 88% pēc mācību pārtraukšanas nav mainījuši dzīvesvietu, un tikai 12% ir pārcēlušies uz dzīvi citā pilsētā vai citā pagastā. Tai pašā laikā kopumā 40% jauniešu tuvāko desmit gadu laikā plāno mainīt dzīvesvietu. Katrs piektais plāno pārcelties uz dzīvi ārpus Latvijas (visbiežāk – Lielbritānija (9%) un Vācija (4%)), 18% – uz citu pilsētu Latvijā. Tas acīmredzot liecina par jauniešu cerībām atrast darbu un/vai uzlabot savu sociāli ekonomisko stāvokli, pārceļoties uz dzīvi pilsētā vai lielākā pilsētā Latvijā, vai ārvalstīs. 77% no aptaujātajiem jauniešiem bija pabeiguši 9. klasi, bet nav turpinājuši mācības, savukārt 23% – pārtraukuši mācības, neiegūstot pamatizglītību. Pētījumā piedalījās jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem (IZM mājaslapa, 2015. gads).
Vairākos pētījumos izkristalizējušies galvenie riski, kāpēc bērni un jaunieši nepabeidz skolu: motivācijas trūkums, mācību un uzvedības traucējumi, vecāku nepietiekama iesaiste, grūtniecība, laulības, neattaisnoti mācību kavējumi, konfliktsituācijas skolā, materiālie apstākļi, veselības problēmas, darba uzsākšana u.c., turklāt daudzos gadījumos noteicoši ir vairāki faktori, kas savstarpēji mijiedarbojas un papildina cits citu. Tāpēc uzsākts projekts PuMPuRS, kura ietvaros mācību iestādes pedagogi var laikus identificēt bērnus un jauniešus ar risku pārtraukt mācības un sniegt viņiem personalizētu atbalstu.
SKOLĒNS JŪTAS labāk klases kolektīvā, ja viņam ir tādas pašas iespējas kā pārējiem, piemēram, paēst siltas pusdienas, apciemot vecākus nedēļas nogalē vai iegādāties vajadzīgos mācību materiālus. PuMPuRS sniedz atbalstu bērniem un jauniešiem dažādās jomās, lai mazinātu to skaitu, kas priekšlaikus pārtrauc mācības. Attēlam ilustratīva nozīme/ unsplash.com