Visi ukraiņu bērni, pusaudži, jaunieši, kas turpmāk iegūs izglītību Valmieras novada skolās, ļoti cer, ka viņi Latvijā pabūs nedēļas vai pāris mēnešus un atgriezīsies savā mīļajā Ukrainā.
Vai tā būs iespējams, kad tas būs iespējams, pagaidām nezina neviens, tāpēc, sarunājoties ar mācību iestāžu direktoriem, viņu domas ir dažādas: dziļa vēlme palīdzēt, atbalstīt, ļaut iejusties un līdztekus neziņa, kā sekmēt bērnu izglītības procesu, ja tas būs jāveic ilgtermiņā.
«Ir brīvlaiks, bet pēc tā jau jāzina, kurā klasē pusaudži, jaunieši vislabāk iekļausies. Domājam, kā vislabāk novērtēt viņu līdzšinējās zināšanas, jo nav jau arī mums skaidrs, vai Latvijas un Ukrainas sistēmas ir viens pret vienu. Es tagad desmitiem reižu zvanu uz Rīgu, uz mūsu pašvaldību. Biežākā atbilde ir, ka būs atbalsts, būs finansējums, bet ir ļoti svarīgi arī mācību materiāli, metodika,» saka Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas direktore Agita Zariņa-Stūre, uzsverot, ka ģimnāzijā mācīsies 17 bērni un par visiem, arī viņu tuvajiem jārūpējas.
«Par to ir liels gandarījums. Esam gatavi daudz darīt brīvprātīgi, jo visiem šiem cilvēkiem ir jāpalīdz. Cik liela optimiste es esmu? Nezinu. Ja šis karš ieilgst, ja mums mācības jānodrošina ne tikai nedēļas vai pāris mēnešus, bet ilgstoši? Ļoti daudz neatrisinātu jautājumu: izglītības jomā, sociālajā. Ceru, ka viss vēl sakārtosies,» tā Agita Zariņa-Stūre.
MIERA BALOŽI un jauni draugi mācību iestādēs sagaida ukraiņu bērnus, kas turpinās izglītību iegūt Latvijā un Valmieras novadā. Skolas rotā zili dzeltenas papīra plaukstas, sirdis, karodziņi un uzmundrinājuma vārdi. Šādi 64 miera baloži atlidojuši uz Valmieras Pārgaujas sākumskolu. Foto no skolas arhīva