Ar kādu mērķi devāties uz Dublinu?
Dublinā notika ikgadējais Zinātnes padomnieku forums. Ir jau notikuši vairāki forumi, es šādā pasākumā piedalījos pirmo reizi, un iemesls dalībai ir mans ministres ārštata padomnieka statuss Izglītības un zinātnes ministrijā. Konsultēju ministri Ilgu Šuplinsku zinātnes un augstākās izglītības jomās, tāpēc man ir jābūt lietas kursā par aktuālākajām starptautiskajām tendencēm tik specifiskā jomā kā padomu došana valdībām, ministriem un politiķiem ne tikai zinātnes jautājumos, bet arī citās politikās. Daudzās valstīs un arī Eiropas Savienības institūcijās tiek meklēti ceļi, kā panākt gudrākas politikas dažādās nozarēs un jomās, un liela cerība tiek likta uz zinātniekiem un viņu padomiem.
Konkrēti zinātnes politika man nav sveša, savulaik esmu bijis Latvijas zinātnes padomes loceklis un arī kā augstskolas rektors aktīvi iesaistos zinātnes jautājumos nacionālā līmenī, un mani arvien vairāk interesē arī starptautiskā dimensija. Pēdējā gada laikā esmu ticies ar zinātnes politikas īstenotājiem ASV, Lielbritānijā un Eiropas Savienības institūcijās Briselē, un Dublinas foruma apmeklēšana man šķita lieliska iespēja papildināt savas zināšanas un gūt priekšstatu, kā zinātnes politikas jautājumi kontekstā ar valstu politiku tiek risināti citās valstīs. Tā bija iespēja dzirdēt, ko par saviem amata pienākumiem un izaicinājumiem domā citu valstu pārstāvji, kuri sniedz savus padomus politiķiem, valdībām un organizācijām.
Kādas, jūsuprāt, ir galvenās atziņas un ieguvumi pēc foruma apmeklējuma?
Atziņu ir visai daudz, bet galvenā no visām – zinātnes padomnieku starptautiskais izaicinājums ir skaidra un ātra komunikācija ar tiem, kuriem šie padomi ir jādod.