No kurienes atnācāt uz pagasta pārvaldi un ar kādu dzīves pieredzi?
Kaut arī dzīvoju Matīšos, kur ieprecējos, savulaik strādāju Valpro Corp. par grāmatvedi, toreiz rūpnīcu vadīja Edgars Čapus, ļoti žēl, ka viņa mūžs tik agri aprāvās. Pateicoties tieši viņam, mūs, visas grāmatvedes, kurām nebija augstākās izglītības, piespieda mācīties. Man toreiz prātā nebija, ka RPIVA diploms uzņēmuma vadībā un šīs zināšanas arī vēlāk noderēs. Piesakoties konkursā uz šo amatu, bija nepieciešama augstākā izglītība un auto vadītāja apliecība, šeit jāsaka paldies vīram, kurš mani iemācīja stūrēt mašīnu. Pirms darba Matīšos strādāju Valsts zemes dienesta Valmieras nodaļā par galveno arhīvisti. Šeit guvu pieredzi vadošā amatā, man pārziņā bija vairākas nodaļas Vidzemes reģionā.
Vai bija viegli vai grūti pēc Anitas Grīnšteines ilggadējas valdīšanas pārņemt grožus Matīšos savās rokās?
Pati Anita mani šim darbam uzrunāja – lai nākot par pagasta pārvaldes vadītāju, viņa nevarot citu kandidatūru atrast… Atteicu un atteicu, laikam gads pagāja, līdz piekritu. Darbu ar cilvēkiem un vadošā amatā biju jau iepazinusi Valsts zemes dienestā. Ielēkt amatā nebija grūti, jo Anita bija ļoti daudz laba izdarījusi, viņa kaut kā cilvēkus ir saliedējusi! Pasākumiem gatavojoties, atliek vien cilvēkiem piezvanīt, matīšnieki ir ļoti atsaucīgi, nav grūti komandu savākt. Liels pluss manai priekšgājējai, ka viņa pati, cik vien varēja, piedalījās visos pasākumos, vienmēr gāja priekšgalā. Es arī to pārņēmu. Pagrūti ir, bet cenšos. Pati vēl sāku dejot vidējās paaudzes deju kolektīvā Līksme, tā ka sanāk būt ar visiem kopā. Protams, pirmajā darba gadā Anitai bieži lūdzu padomu, jo pagastā tomēr cilvēku daudz. Pati domāju, ka tagad tieku ar darbiem galā…