Par jauniestudējumu
Šoreiz tā ir prozaiķa un dramaturga Jāņa Anerauda 1956. gadā sarakstītā viņa pirmā luga «Grēku grāmata». «Lugas tēmai nav noilguma, kaut tā ir par padomju laikiem. Sižets ļoti labi sasaucas ar to, kas notiek vēl joprojām – šeptmanība un dienesta vietas izmantošana pašlabuma gūšanai bija aktuāla gan tajā laikā, gan diemžēl ir vēl joprojām. Negribas atklāt visus noslēpumus, taču izrādes gaitā skatuve transformējas – no padomju laikiem, kuros sākam izrādi, uz mūsdienām, lai tiešāk parādītu to sasaisti,» skaidro amatierteātra «Vīzija» režisors Oskars Morozovs.
Lugas autors ir dzimis strādnieku ģimenē un bērnību pavadījis netālu – Valkas apriņķa Ziemeru pagastā, kur beidzis Kaktiņu pamatskolu. Kopš 1939. dzīvojis Rīgā un strādājis Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrikā. Jānis Anerauds ir arī kinofilmu «Velna kalpi» scenāriju autors.
Kāpēc tāda izvēle?
Amatierteātra «Vīzija» kolektīvā patlaban ir 13 aktieri. Pagājušajā sezonā lielā sastāva dēļ režisors pieņēma lēmumu strādāt divos ansambļos un iestudēt divas izrādes, šoreiz taktika tika pamainīta, lai kolektīvs vairāk būtu kopā. Kā atzina režisors Oskars Morozovs, liels izaicinājums bijis piemērotas lugas piemeklēšana, lai visi 13 aktieri būtu nodarbināti un būtu atbilstošs lomu sadalījums pa dzimumiem.
«Neskaitāmas dienas, stundas un nedēļas pavadīju, meklējot piemērotu lugu, un beigās es vienkārši uzdūros šai. Šis ir mans ceturtais gads ar «Vīziju», un šis iestudējums ir lielākais satura un teksta apjoma ziņā. Iespējams, tāpēc šoreiz iet mazliet grūtāk ar materiāla apgūšanu, taču esmu sev iekšēji izvirzījis uzdevumu – katru gadu mums pamazām līmenis jāceļ augstāk. Protams, kādu gadu var arī nesanākt, tāds ir radošais process, taču attīstības virziens ir jāredz un jāuztur,» dalās Oskars Morozovs.
Režisors min, ka šī luga nav klasiska smīdināšanas komēdija, bet vairāk pasmaidīšana un, iespējams, paskatīšanās uz sevi no malas. Šā iemesla dēļ aktieri centušies bez pārspīlējuma izveidot spilgtus tēlus, kas amatierteātrī prasa no tēlotājiem lielu ļaušanos, uzticēšanos režisoram un uzdrīkstēšanos. Šobrīd rit pēdējie pieslīpēšanas darbi, kuros režisors ar kladi sēž mēģinājumos un pieraksta visas sīkākās nianses, kas vēl pieslīpējamas. «Pierakstu, un pēc katra mēģinājuma visu izrunājam. Izrāde nekad nevar būt gatava, vienmēr var kaut ko uzlabot, pieslīpēt, nospēlēt precīzāk,» skaidro režisors. Ja neizdodas apmeklēt pirmizrādi Mūrmuižā, tuvākajā laikā varēs apmeklēt «Vīzijas» jauno izrādi citur – 11. jūlijā Valmieras Kultūras centrā, 12. jūlijā Limbažos, Starptautiskajā amatieru teātru festivālā «Spēlesprieks», savukārt 13. jūlijā Brenguļos Beverīnas novada svētkos.
Iedrošinājums no citiem
Apliecinājums kolektīva attīstībai un varējumam ir skatītāju atsauksmes pēc «Vīzijas» izrāžu noskatīšanās, kā arī sasniegumi amatieru teātru skatēs. «Piedalāmies skatēs katru gadu, un 2018. gadā mēs pārvarējām novada skati, kvalificējāmies lielajai Vidzemes skatei, kurai šoreiz tika izvirzīti tikai septiņi kolektīvi, kas pretendēja uz tikšanu uz lielo fināla skati Rīgā,» skaidro režisors. Lai arī neizdevās nokļūt finālā, tomēr viņš atzīst, ka tas jau ir bijis augsts sasniegums «Vīzijas» kolektīvam – būt vienam no septiņiem labākajiem visā Vidzemē! Tāpat no komisijas pārstāvjiem saņemtas pozitīvas atsauksmes, ka «kolektīvs labi strādā, ir ļoti labas izaugsmes iespējas, tāpēc komisija sagaida no kolektīva nopietnākas dramaturģijas iestudējumu, kur aktieriem būtu izvirzīti kādi nopietnāki uzdevumi».
LUGAS «GRĒKA GRĀMATA» sižets ir aktuāls mūsdienās, kaut tā sarakstīta padomju laikos. Foto no amatierteātra «Vīzija» arhīva