17. jūnijā mūs iepazīstināja ar pašvaldību struktūru un finansējuma avotiem. Vācijā pašvaldībām tas ir vairākās pakāpēs. Vispirms vietējā pašvaldība, tad apriņķis un federālā zeme. Piemēram, izglītības, valsts policijas un ugunsdzēsības funkcijas realizācija ir apriņķa atbildība, kas neizslēdz atsevišķu uzdevumu risināšanu vietējai pašvaldībai.
Pēcpusdienā viesojāmies Werthel pašvaldībā (ap 11000 iedzīvotāju), kur pēc jau iepriekšējas vienošanās iepazināmies ar vietējo komunālo saimniecību. Lai cik tas dīvaini būtu, ūdens un kanalizācijas tarifi ir gandrīz vienādi, bet Vācijā ieguldījumi šajās nozarēs ir krietni lielāki. Arī tagad plānos ir būvēt jaunas attīrīšanas iekārtas, kuras izmaksās 8 miljonus eiro, ko pēc tam ierēķinās tarifā. Vācijā ar likumu ir paredzēts, ka iekārtas pēc 30 gadu ekspluatācijas ir jābūvē jaunas. Esošās jau tagad nodrošina četrpakāpju attīrīšanu, tai skaitā ķīmisko vielu attīrīšanu. Visām lauku mājām ir jābūt bioloģiskām attīrīšanas iekārtām, kuru dūņu pārpalikumi ir jānogādā lielajās attīrīšanas ietaisēs. Attīrīšanas gala produkts – sausās dūņas – ir jāsadedzina. Nav jau cita varianta, jo tur iedzīvotāju blīvums ir 350 uz km2, pie mums – 10 iedzīvotāji uz km2. Mēs to visu kaut kā vēl varam izšķīdināt vidē. Vienīgi jautājums – cik ilgi?
Vakarpusē Werthel mēre Vaike Marionas kundze mūs iepazīstināja ar brīvprātīgā darba labajiem piemēriem. Šīs pašvaldības 4000 iedzīvotāju ciematā ir izveidots veikals pēc vietējo iedzīvotāju iniciatīvas. Tas darbojas saistībā ar brīvprātīgo darba palīdzību. Iedzīvotājiem vienkārši nebija citas iespējas, jo uzņēmējs ar lielveikalu no viņu dzīvesvietas bija aizgājis. Darbu veikals sāk jau plkst. 05:30 rītā, smērējot sviestmaizes un vārot kafiju veikala pastāvīgajiem klientiem. Bizness balstās uz to, ka vācu sievietes vairs nav piesietas trīs «K» (virtuvei, baznīcai un bērniem). Ar brīvprātīgā darba palīdzību šeit tiek organizēti pasažieru pārvadājumi, skolēnu pārvadājumi, pat āra peldbaseina ekspluatācija. Ir ko padomāt.
18. jūnijā apskatījām Bīlefeldes universitātes pilsētu un viesojāmies sparģeļu audzēšanas saimniecībā.
19. jūnijā viesojāmies firmā «Reilig», kas ir stikla un plastmasas pārstrādes rūpnīca. Secinājumi ir skaudri. Kaut kādu kārtību atkritumu šķirošanā var panākt, ieviešot visām tirgojamām precēm depozīta sistēmu. Nododot veco izlietoto vai nolietoto, tu saņem atpakaļ naudiņu, kuru vari ieguldīt atkal jaunā precē. Masu pasākumos neviens nedzer un neēd no plastmasas traukiem, vienkārši – pērkot alus glāzi, ir jāpiemaksā 1 eiro par saņemšanu un atpakaļ jānodod tukša glāze.
20. jūnijā mēs devāmies mājup, bet jau septembrī gaidīsim pie mums kolēģus no Werthel!
BEVERĪNAS NOVADA pašvaldības delegācija, viesojoties Gīterslo apriņķī. Johannesa Gerharda foto