Daudzām pašvaldībām, sabrūkot kolhoziem, palika mantojumā dažādas ēkas, ko bija grūti uzturēt, bet tas nebija Brenguļu gadījumā. «Mums nebija infrastruktūras. Jauniešu bija daudz, un viņiem īsti nebija, ko darīt. Mēs, pašvaldība, jutāmies cilvēkiem parādā. Viens ir rāt bērnus, ka viņi dara palaidnības, bet patiesībā viņiem nebija, kur sevi izlikt. Un tā radās šī doma,» skaidro Beverīnas novada pašvaldības sociālā darbiniece Austra Blīgzna-Vīķe, kāpēc centrs radies. Viņa notikumus labi atceras, jo pirms novadu reformas bija Brenguļu pagasta padomes priekšsēdētāja.
Atminoties dzīvi ciematiņā pirms ēkas būvniecības, Austra Blīgzna-Vīķe min: «Bibliotēka atradās dzīvoklī. Mums bija sākumskola, kas nodibināta 92. gadā, bet bērniem vajadzēja lielākas telpas. Skolā nebija sporta zāles, fizkultūras stundām izmantoja aktu zāli.»
SENĀ ŠĶŪŅA (attēla kreisajā stūrī) daļā atrodas pašvaldības rīcībā esošas telpas un bibliotēka, savukārt halle ir piebūvēta klāt no jauna. Tagad ēka ir divstāvu, bet ar saglabātām vēstures iezīmēm. Kolāžā izmantots: foto no Beverīnas novada pašvaldības arhīva (kreisajā apakšējā stūrī), Jāņa Līgata foto