Ģirta darba pienākumi EP ir visdažādākie: viņš gan kā grupas preses padomnieks seko līdzi Kultūras un izglītības komitejas darbam, gan atbild uz žurnālistu jautājumiem, tāpat ir tulkošana, sēžu organizēšana, administratīvie pienākumi utt. Dienas esot dažādas, bet ļoti dinamiskas. Jārēķinās arī ar daudziem darba komandējumiem. Katru mēnesi parlamentam notiek lielās plenārsesijas Strasbūrā. “Bieži tur redzu tikai darba kabinetu, sēžu zāles un viesnīcu. Reizēm Strasbūras nedēļā pēdējā darba dienā brokastis ir Vācijā, pusdienas – Francijā, launags – Luksemburgā, vakariņas – Briselē. Eiropa ir bezgala liela, bet tai pašā laikā viss sasniedzams divu trīs stundu lidojumā. Tāpēc tik mīļa, maza un šarmanta!”
Liela daļa sabiedrības uzskata, ka Latvijas pārstāvji, kas strādā Briselē, patiesībā tikai bauda Eiropas labumus. Aicināts to komentēt, Ģirts atbild: “Piemēram, tikko Eiropas Komisijas ietekmīgajā ģenerālsekretāra amatā ir iecelta latviete Ilze Juhansone. Eiropas Komisijas viceprezidents ir latvietis Valdis Dombrovskis. Slinkiem cilvēkiem Briselē neuztic augstas atbildības jomas. Tās ir jāizcīna sūrā un smagā darbā. Savukārt par to, kādi Latvijas deputāti tiek ievēlēti Eiropas Parlamentā, vistiešāk atbildīgi ir Latvijas vēlētāji, tā ir viņu izvēle.”
Strādājot EP, jārēķinās, ka nepārtraukti ir jāmācās un jābūt ļoti labā līmenī. Tāpēc arī Ģirts nemitīgi mācoties, piemēram, nupat pabeidzis vācu valodas studijas profesionālā līmenī un jau sācis studēt pamatīgāk franču valodu.
“Dažkārt preses izdevumos lasāmas paviršas publikācijas par Eiropas Savienības ierēdņiem un viņu it kā bezrūpīgo dzīvi. Tad es bieži jautāju, kā tas nākas, ka šīs institūcijas tomēr ir nodrošinājis mieru Eiropā pēdējos 60 gadus un esam ekonomiski vadošais kontinents pasaulē?” Ģirts prāto.
Viņš arī nepiekrīt tam, ka darbs EP ir ļoti smagnējs. Valsts pārvaldes visās ES valstīs esot ar savu birokrātiju, rutīnu, ieražām. Un kopumā tā ir ļoti liela interešu daudzveidība! Likumu pieņemšana ir ļoti garš un sarežģīts process, jo starp brīdi, kad Eiropas Komisija ierosina direktīvu, un to laiku, kad tā stājas spēkā, var paiet pat vairāki gadi. Tāpēc šīs sasaistes uzdevums esot īpaši liels izaicinājums. Vienmēr jāpārvar šī cilvēku un mediju barjera, ka tas ir tālu un nav vajadzīgs. “Var diskutēt par vairāku institūciju nepieciešamību. Tas ir patīkams temats gan medijiem, gan sabiedrībai. Demokrātijas viens no trūkumiem – tā maksā dārgāk nekā diktatūra vai autoritārs režīms. Neviens nav teicis, ka demokrātija ir lēta. Bet kur Latvija ir bijusi citu režīmu laikā, tas man laikam nebūtu jāstāsta,” savas darbavietas lietderību argumentē Ģ. Salmgriezis.
“Nepazīstu nevienu Latvijas darbinieku Eiropas Savienības institūcijās, kas būtu slinks un kasītu vēderu,” saka Ģirts Salmgriezis. Foto no Ģirta Salmgrieža personīgā arhīva
___________________________________________________________________________________________
Pielikuma „Novadi rok dziļāk” materiāls. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par pielikuma saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds” un pārējās reģionālās izdevniecības, kas iesaistījušās projektā kā partneri. #SIF_MAF2019