Retāk izvest nevar
Atkritumu apsaimniekotāja SIA “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics skaidro, ka galvenais iemesls, kādēļ sadārdzinās nešķirotu atkritumu apsaimniekošana, ir dabas resursu nodokļa (DRN) pieaugums: “Tā ir Latvijas un Eiropas Savienības politika, kuras mērķis ir veicināt dabas resursu saudzīgu, pārdomātu un ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, nodrošināt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli atbalstīt vides aizsardzības pasākumus.” 2016. gadā Saeima pieņēma grozījumus likumā, kas paredz, ka DRN katru gadu pieaugs un līdz 2020. gadam sasniegs 50 eiro par tonnu. “Vēl nesenā pagātnē šī likme bija mazāka par 10 eiro. Tādējādi nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izmaksas pieaug proporcionāli DRN likmes kāpumam, un tas ir neizbēgams, lai motivētu iedzīvotājus šķirot atkritumus,” saka G. Levics.
Atkritumu izvešanas jautājums iedzīvotājiem vienmēr ir bijis sāpīgs, un izmaksas, viņuprāt, ir lielas, rēķinot uz cilvēku, zina teikt SIA “Namu serviss APSE” projektu vadītāja Dace Ādolfa. “Taču ir jāsaprot, ka atkritumi rodas tik, cik tie rodas. Taupīšana uz izvešanas biežuma vai konteineru tilpuma rēķina visbiežāk rada tikai nekārtību mājas teritorijā. Ir mājas, kurās esam samazinājuši izvešanas reižu skaitu, bet tad atkal mainījuši to atpakaļ. Lai kvalitatīvi apsaimniekotu gružus un uzturētu teritoriju tīru, izpildām maksimālo izvešanas reižu skaitu. Vidēji tās ir 3–4 reizes nedēļā,” viņa pastāsta.
Cilvēki pievēršoties atkritumu šķirošanai un cenšoties samazināt gružu apjomu, par kuru ir jāmaksā. “Diemžēl ne visi godprātīgi šķiro un tādējādi izmaksas arī nesamazina,” norāda D. Ādolfa. “Atliek tikai kādam iemest neatbilstoša satura maisiņu šķirojamā konteinerā, kā tas tiek izvests par pilnu cenu.” Šķiroto atkritumu konteinerus izved reizi nedēļā, bet ar to nepietiek. “Tā kā šis ir bezmaksas pasākums, pakalpojumu sniedzēji to biežāk nenodrošina. Ja ceturtdien konteineru izved, piektdien visbiežāk tas jau ir pilns,” saka namu servisa pārstāve.
Jāizvērtē ik gadu
Pagājušajā gadā pieņemti un šogad spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi par sadzīves atkritumu masas un tilpuma mērījumiem ne retāk kā reizi ceturksnī. Izsludinot iepirkumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanai, obligāti vajadzīgs atkritumu sastāva pārrēķina koeficients, saka VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere. Viņa skaidro: “”Atkritumu apsaimniekošanas likums” nosaka, ka pašvaldībai katru gadu jāizvērtē apsaimniekošanas maksa un tā jāpārrēķina, ja komponentes mainās, tai skaitā koeficients. Maksai jābūt adekvātai tam, kas reāli tiek izmests.”
Saskaņā ar šo likumu pašvaldība organizē vai nu publisko iepirkumu vai izmanto publisko privāto partnerību. “Kāda būs šī sistēma, pašvaldībai jānosaka saistošajos noteikumos. MK noteikumos izvirzītas minimālās prasības, kas jāiekļauj tehniskajās specifikācijās un līgumos,” saka ministrijas pārstāve. “Publiskā iepirkuma likums” paredz arī tā saucamo inhaus – ja nav adekvāti pieejams pakalpojums, tad pašvaldība var veidot savu kapitālsabiedrību.
Ņemot vērā, ka atkritumu apsaimniekošanas politika attiecas uz visiem pašvaldības iedzīvotājiem, diskusijas par to esot ērta tēma opozīcijas politiķiem, lai kritizētu pozīcijas darbu, domā G. Levics. Viņaprāt, līdzīgas diskusijas veidojas arī par citiem komunālajiem pakalpojumiem. SIA “Clean R” valdes loceklis uzskata, ka konkurence atkritumu apsaimniekošanas nozarē pastāv. “Jāuzsver, ka šajā nozarē konkurence tiek realizēta iepirkuma brīdī – iesniedzot savus piedāvājumus, apsaimniekotāji cīnās par tiesībām sniegt pakalpojumu uz noteiktu laiku. Lai uzvarētu kādas pašvaldības organizētajā iepirkumā, apsaimniekotājiem nākas krietni pacīnīties, jo gandrīz visos piedalās vairāki pretendenti, veidojot veselīgu konkurenci,” atzīst G. Levics.
Vecie atpūtas krēsli, ko kāds uzskatījis par liekiem savā dzīvoklī, izmesti uz ielas kļūst par lielgabarīta atkritumiem, kuru savākšana, protams, ir krietni dārgāka par ikdienas atkritumu izvešanu.
SKAITĻI
430 – apmēram tik kg atkritumu gadā saražo viens Latvijas iedzīvotājs.
7 – tik daudz reižu var pārstrādāt sašķiroto papīru; stiklu un metālu var pārstādāt bezgalīgi.
47 – tik procentu no Eiropā saražotajiem atkritumiem tiek pārstrādāti vai kompostēti.
19 – tik tūkstošu tērauda konservu kārbu nepieciešamas, lai izgatavotu detaļas jaunai automašīnai.
22 – tik tonnu ēdiena pasaulē ik gadu tiek izmests.
20 – tik alumīnija bundžiņu jāpārstrādā, lai iegūtu enerģiju, kas nepieciešama vienas jaunas bundžiņas izgatavošanai.
15 – tik daudz koku var saglabāt, pārstrādājot vienu tonnu papīra.
30 – tik dienu nepieciešams, lai viena atkritumu pārstrādei nodota stikla pudele pārtaptu jaunā un atkal pilna atgrieztos veikala plauktā.
5 – tik gadu paies, kamēr dabā pilnībā sadalīsies viena tetrapaka.
4 – tik nolietotu riepu gadā ikviena persona var bez maksas nodot šķiroto atkritumu savākšanas punktos.
Avots: bezatkritumiem.lv, “Eurostat”, diena.lv, asagroup.it un videsserviss.lv, liepajasras.lv
PIELIKUMS “NOVADI ZAĻO” TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.