Daudzi valcēnieši, gribot izmantot Igaunijas sakārtoto sociāli ekonomisko vidi, deklarējas kaimiņvalstī. Tā ir ziņa, kas medijos pērnajā gadā izskanēja vairākkārt. Jau gadiem bijis zināms par to, ka Igaunijā ir augstāka minimālā alga, ar Latviju nesamērojami lielāks atbalsts tiek nodrošināts ģimenēm, kurās aug bērni. Ir lētāki un pieejamāki veselības aprūpes pakalpojumi. Likumsakarīgi, ka Valka izjūt ziemeļu vārtu caurvēju. Tajā pašā laikā nopelnīto vietējie tērē gan Igaunijā, gan Latvijā un valcēniešu, ja ne uz papīra, tad dzīvē kļuvis vairāk. Spītējot grūtībām, pēdējo gadu laikā Valka ir augusi.
«Liesma» par pārrobežas plusiem un mīnusiem sarunājās ar Valkas novada domes priekšsēdētāju VENTU ARMANDU KRAUKLI.
Kājām iet no valsts uz valsti
«Jebkur citur ir maz iespējama situācija, ka cilvēks dzīvo vienā valstī un kājām aiziet uz darbu otrā valstī. Aktīvākie valcēnieši šo robežu dienā šķērso vairākkārt. Un arvien biežāk notiek, ka Valgā darba devējs saka: piedeklarējies Igaunijā, viss darba attiecībās būs vēl vienkāršāk! Valcēnieši deklarējas, un cilvēcīgi to var saprast, jo tur ir sakārtotāka valsts pabalstu un veselības aprūpes sistēma, pakalpojumi ir ērtāk pieejami. Fiziski jau valcēnieši piepilda mūsu pilsētu. Tas atkal ir labi! Tikai finansējums, kas sekotu no valsts budžeta mums, ja vietējie nebūtu deklarējušies Valgā, tā arī nenonāk mūsu pašvaldības budžetā, radot kaudzi problēmu,» sacīja Vents Armands Krauklis, kurš gada sākumā no Finanšu ministrijas saņemto vēstuli sauc par atrakstīšanos. Vēstulē norādīts, ka nav iespējams izdarīt izņēmumu vienai pašvaldībai finanšu izlīdzināšanas likuma ietvarā, vērtējot Valkas/Valgas situāciju atsevišķi.
«Viņi uzsver, ka daudzās pašvaldībās ir līdzīgas problēmas, bet šīs situācijas nevar vienādot. Pietrūkst izpratnes. Valka ir unikālā situācijā. Eiropā šādām dvīņu pilsētām ir speciāls regulējums. Esam izpētījuši, kā rīkojas Zviedrija, Somija, Vācija, Francija, Beļģija, tikai pie mums Rīgā un arī Tallinā šo līdz galam nesaprot. Pietrūkst gribas izprast. Tāpēc, jā, mums naudas budžetā pietrūkst, tehniskām lietām to atraut nevarējām, tāpēc diemžēl bijām spiesti šogad mazināt atbalstu nevalstiskajām organizācijām, kultūrai, sportam,» uz sekām norādīja novada vadītājs, skaidrojot: tieši tāpēc, ka virkne valcēniešu deklarējušies Valgā, budžets zaudē ap 250 tūkstošu eiro. Cipars nav no gaisa paķerts, jo Valgas pašvaldība katru gadu Valkai iedod datus, cik valcēniešu ir deklarējušies Valgā, kādās vecuma grupās, un tad izdodas izrēķināt, cik naudas sekotu, ja viņi būtu deklarējušies Valkā.
VALKU UN VALGU vietējie jūt kā vienu pilsētu. Tādu to redz arī investori, kas gatavi biznesu attīstīt reģionā, un tas nekas, ka būtībā runa ir par būšanu uzreiz divās Baltijas valstīs – Latvijā un Igaunijā. Maurice Aarts foto