Palermo – 734. g.p.m.ē. to izveidoja feniķieši, toreizējais nosaukums Zis. Vēsturiski Palermo bija gan Romas Republikas, gan Romas impērijas, gan Bizantiešu impērijas sastāvdaļa. 9.-11. gs. Palermo nokļuva arābu pakļautībā, kļūstot par Sicīlijas emirāta galvaspilsētu. Pēc normāņu iekarojuma 11. gs. līdz 19. gs. sākumam Palermo bija Sicīlijas karalistes galvaspilsēta. 1816. g. tā apvienojās ar Neapoles karalisti, bet 1860. g. kļuva par apvienotās Itālijas sastāvdaļu. Palermo iedzīvotāju skaits – 670 tūkstoši. Pilsētas svētā aizbildne ir Saint Rosalia, kuras svētkus svin 15. jūlijā, kas pilsētas iedzīvotājiem ir lielākās svinības, vairums tic, ka viņa atbrīvoja pilsētu no melnā mēra 1624. gadā. Senos laikos Palermo apjoza vismaz divas mūra sienas, daudzus fragmentus no tām var vērot vēl mūsdienās. Palermo bagāta ar daudzu gadsimtu un stilu arhitektūras pieminekļiem, jo pilsēta bijusi dažādu kultūru (Rietumu, Bizantijas, arābu) ietekmē. Vērtīga ir Palermo normāņu arhitektūra, tāpēc projekta dalībniekiem bija iespēja apskatīt grandiozo normāņu Karaļu pili ar pērļu arhitektūru – Palatīno kapelu, kurā bija normāņu karaļa Rodžera marmora tronis, bet no griestiem nokarājas no ģipša veidoti stalaktīti.
Šo trīs dienu laikā apmeklējām arī Monreāli un Cefalu pilsētas.
10 km no Palermo atrodas Monreālas katedrāle – tā iekļauta UNESCO mantojuma sarakstā, izcils un rets normāņu arhitektūras paraugs, celta 12. gs. Katedrāle ir slavena ar savām krāšņajām mozaīkām, kā arī ar to, ka šeit izteikti jūtamas gan katoļu tradīciju, gan arābu ietekme, līdz ar to stila ziņā tai līdzīgu pasaulē nav. Uzmanība jāpievērš galvenās ieejas bronzas durvīm, kas izveidotas 12. gs. un attēlo 42 bībeliskas ainas.
75 km gar piekrasti no Monreālas atrodas viena no Sicīlijas populārākajām kūrortpilsētiņām Cefalu. Viens no nozīmīgākajiem apskates objektiem – Cefalu Katedrāle. Tā celta 12. gs. un atgādina cietoksni, arī šeit atrodamas 12. gs. mozaīkas, kā arī 14. un 15. gs. freskas. Interesants akcents ir 20. gs. beigu sicīliešu mākslinieka Canconeri veidotas 72 vitrāžas – Vecās un Jaunās Derības motīvi modernā un avangardiskā izpausmē.
Nacionālie lepnumi iepazīti, izbaudīti arī nacionālie ēdieni – dažāda veida pastas, jūras veltes, picas, saldās kūciņas – kanoli un saldējums. Skolēni savās viesģimenēs pastāstījuši par Latviju, uzzinājuši par ikdienu, tradīcijām un mācību iespējām Sicīlijā.
Pēdējā vakara aktivitātes, kopīgas vakariņas un šķiršanās uz laiku, jo jau maija vidū projekta dalībnieki viesosies Latvijā.