«Tā kā atrodamies vēsturiskās ēkās, kuras pašas par sevi runā, galvenais ir šo vietu saglabāt. Seno, pamatīgo būvju uzturēšana kārtībā ir diezgan dārga, tas nav angārs, kurā pa vienu galu iekšā, pa otru ārā. Lai, piemēram, atjaunotu jumtu, vajadzīgi milzīgi līdzekļi, taču ticam un esam pārliecināti, ka pienāks arī tāds brīdis, varbūt uzradīsies kāds bagāts investors. Jaunā vadība ir atvērta visam jaunajam, visam foršajam. Jurģis, pirmo reizi šeit ienākot, uzreiz teica – ko jūs tādus mākslīgos, sintētiskos štruntus ražojat, taisīsim kaut ko dabīgu. Tad arī sākām ražot dabīgos morsus, iepērkam tikai Latvijā audzētas ogas, gatavojam arī dabīgos sīrupiņus, cenšoties garšas veidot tādas, lai jūtams ne tikai cukurs, bet arī ogas. Izveidojusies sadarbība ar reģionālās TV konkursu Dziesmu karuselis, kura laikā tiek rādīts reklāmas klips par Naukšēnu ražojumiem, savukārt pārraides dalībnieki tiek pie dabīgajiem sīrupiem. Protams, mēģinām pārdot visu to, ko mēs paši audzējam un ko varam pārstrādāt – pelēkos zirņus, rapsi, linus un ķimenes, ko fasējam paciņās un pārdodam, gan arī spiežam no tā visa garšīgas eļļas. Vēsturiski izslavētais minerālūdens, ko vedam no Valmieras un pildām pudelēs, ir nemainīga vērtība, un savā ziņā tas kļuvis par Naukšēnu atpazīstamības simbolu. Izmantojot veco barona laika ražošanas tehnoloģiju, šeit darinām arī iesalu, taču ne miežu, kā agrāk, bet rudzu iesalu, ko piegādājam ceptuvēm visā Latvijā, no kurām pazīstamākās – mūsu pašu kaimiņi Liepkalni, Hanzas maiznīca, ceptuve Imanta, Dona, Vecā maiznīca Rēzeknē u.c. Sarkanais fermentētais rudzu iesals tiek pievienots, lai ceptu rupjmaizi, savukārt baltais, nefermentētais – lai ceptu saldskābmaizi. Nepieciešami vienīgi rupjā maluma rudzu milti, un maizīti katrs var izcept sev mājās. Uz Ziemassvētkiem piedāvājām dāvanu komplektiņus ar pašu audzētām linsēklām, ķimenēm un dažādām eļļām jaunos, stilīgos iepakojumos, ir vēl daudz citu ideju.»
UZ KLONA tiek žāvēts iesals pēc barona laika tehnoloģijas. Ārijas Romanovskas foto