Kā jūs nokļuvāt Ķoņos?
Mana līdzšinējā pieredze – padsmit gadi Cēsu kultūras centrā, kur vadīju amatiermākslas dzīvi, organizējot viņiem pasākumus un paralēli strādājot nelielajā Vaives tautas namā līdzīgā situācijā kā šeit – nams šosejas malā, bet māju apkārt nav. Tā caur maziem projektiņiem centāmies tur to kultūras dzīvi kustināt, tostarp amatniecības prasmju apgūšanu. Gala iznākumā mums izveidojās Amatu māja, kas pašlaik darbojas. Vēl ir Lapmežciems, no kura mani nelaiž projām pašas izveidotais amatierteātris. Ceru, ka ar laiku šaipusē arī radīsies teātra spēlētgribētāji!
Bibliotēkas vairs sen nav vietas, kurās tikai lasa grāmatas, vai tautas nams – tikai vieta, kur notiek pasākumi. Kultūras iestādes Latvijā arvien vairāk top par mūžizglītības vietām ar uzsvaru uz cilvēku līdzdarbību, katra caur savu specifiku, protams. Ne vienmēr kāds, kuram ir ideja, saprot, kā to aizvest līdz galam, bet manā skatījumā Ķoņu pagasta bibliotēka – tautas nams ir tā vieta, kur veidoties radošajam centram, kas palīdz cilvēkiem realizēt viņu idejas – to es arī uzsvēru pārrunās ar vērtēšanas komisiju. Tad, kad man pateica, ka mani ņems darbā, bet vēl mēnesi strādāju iepriekšējā darba vietā, uzrakstīju arī projektu Ķoņu dārgumus meklējot Vidzemes plānošanas reģionam sadarbībā ar Valsts Kultūrkapitāla fondu un Latvijas Valsts mežiem, kas konkursā tika atbalstīts, un šonedēļ jau bija pirmā nodarbība – kultūras ideju talka, mēģinot kartē atrast vietas, ar kurām cilvēki lepojas, kas viņiem šķiet svarīgs tieši šeit – Ķoņos. Tālākajās nodarbībās būs, piemēram, iedvesmas stāsti no Āraišu biedrības, kura līdzīgi ir veidojusies par aktīvu kopienu, skatīsimies, kādas no tā radīsies idejas, ko gribēsim realizēt un darīt te uz vietas. Vietās, kur likvidējas skolas un cilvēku paliek mazāk, caur kultūru var veidot piederības sajūtu savai dzīves vietai, lai ir kur atnākt un komunicēt ar pārējiem iedzīvotājiem, jo elektronisko saziņas līdzekļu laikmetā svarīgi ir saglabāt tieši šo dzīvo komunikāciju. Katrs cilvēks pats ir tas, kurš veido (vai neveido) to dzīves un kultūras telpu – vietu, kurā atrodas.
KADRIJA MIČULE: «Ķoņu pagasta iedzīvotāju kultūras vajadzības cenšos izprast ar svaigu skatu no malas un iepriekšējā darba pieredzi.» Ārijas Romanovskas foto