Tā kā viņa kādu brīdi dzīvojusi Itālijā un vietējos tik labi nepazīst, apņēmos palīdzēt. Divu dienu laikā, jo mums vajadzēja uzrakstīt iesniegumu domes sēdei publiskai apspriešanai, savācām parakstus no visām cimdu, zeķu adītājām, izšuvumu un tamborējumu meistarēm, arī Kasparu Apši, amatnieku akmeņkali, iesaistījām, tā ka mums sanāca diezgan pagarš tas saraksts – ap divdesmit cilvēkiem. Saņēmām pašvaldības atbalstu, biedrībai atradās arī telpas Ķoņu skolā, zaļajā mājā dienas centrā, kas izremontēts un aprīkots ar visām labierīcībām par projekta naudu. Biedrības ilggadējais pamatkodols sprieda, ka mēs gribēsim arī lektorus, kuri mums varētu kaut ko iemācīt, tādus, kas nav te uz vietas, taču tas maksās, tāpēc jāprasa pašvaldībai arī nedaudz naudas. Kaut arī izskanēja aicinājums parādīt, ko varam bez naudas, līdzekļi tomēr tika piešķirti, tā ka varam aicināt arī tālākus lektorus, kas brauc tikai par honorāru un nevis skaistām acīm, paldies un puķīti, taču strādājam arī paši.
CELAIŅU AUŠANAS nodarbību vada skolotāja Dina Treide no Rīgas. Foto no Agneses Auniņas-Linmeijeres arhīva