Kopš strādāju Baškortostānā, esmu piefiksējusi, ka idejas, dziesmas un dejas atrod mani. Man atliek tām iepūst dzīvību. Pagājušā gada maijā, kad ar citiem Krievijas latviešu diasporas pārstāvjiem viesojāmies brīnišķajā Sanktpēterburgā, radās ideja par to, ka 2019. gada Kultūras dienās jāpiedalās Omskas latviešu biedrības «Zvaigznīte» mākslinieciskajai vadītājai Raisai. Domāts, darīts! Laiks lido vēja spārniem. Janvāra beigās ar koklēm rokās un dzijas kamoliem kabatās Ufas stacijā ieradās trīs latvietes no Omskas. Šīs jautrās dāmas prata aizraut ikvienu, kas vēlējās iesaistīties Latviešu kultūras dienu norisē. Bērni mācījās pīt prievītes, spēlēt kokles un stabules, iet rotaļās un dančus diet. Ik dienu skolā skanēja bajāns un kokles, bērni ar aizrautību iesaistījās it visā, kas tiem tika piedāvāts.
Pašlaik rit otrā Latviešu kultūras dienu nedēļa. Bajāna dziesmu ir nomainījusi mandolīnas vieglā skanēšana. Šogad ar VKKF (Valsts kultūrkapitāla fonds) radošo stipendiju atbalstu Kultūras dienās piedalās Daugavpils novada Kultūras centra «Vārpa» folkloras kopas «Dyrbyni» dalībnieces – Anna Briška, Vita Briška un Anita Lipska. Skolotāja Anna Baškortostānu apmeklē jau trešo gadu. 2017. un 2018. gadā viņa strādāja ar bērniem latviešu lingvistiskajā nometnē «Avots» Bakaldīnā un Maksima Gorkija ciemā. Paralēli dziesmām, dejām un rotaļām, kuras ik dienu pieskandina Arhlatviešu vidusskolas gaiteni, folkloras kopas dalībnieces veido Kultūras dienu noslēguma koncertu «Abi gali balti, vidus – zaļš», kurā piedalīsies skolēni, kas apgūst latviešu valodu, kā arī latviešu folkloras ansamblis «Atbalss» un folkloras kopa «Dyrbyni».
Latviešu kultūras dienas ir kļuvušas par tradīciju. Es apzinos, ka tā tas būs tik ilgi, kamēr skolā tiks apgūta latviešu valoda. Būtiski, ka Latviešu kultūras dienu programma neatkārtojas, tajā ik reizi ir kaut kas jauns un nebijis. Esmu pateicīga, ka skolā notiek Latviešu kultūras dienas, jo latviešu valodas un kultūras nozīme Arhlatviešu vidusskolā tikai pastiprinās, pie tam, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, arī skolēni daudz vairāk interesējas par latviešu kultūru. Es atkal un atkal atduros pret atziņu, ka kopā var paveikt daudz un, kopā darot, arī izdodas. Ir vesels gads, lai domātu, ko un kā varētu darīt nākamajās Latviešu kultūras dienās, lai tās būtu interesantas, saistošas un sniegtu arvien jaunu informāciju, radītu interesi par Latviju, latviešu valodu un mums – neparastajiem latviešiem, kas turas cieši kā zāģa zobi.
LATVIEŠU KULTŪRAS DIENĀS Arhlatviešu vidusskolā.