Ar Rukšānu ģimeni Valmieras muzejam, arī mūspuses puķaudzētājiem ir sena sadarbība, un daudzi uz šīm izstādēm ik reizi nāk ar lielu interesi.
«Es ar Rukšāniem sadarbojos jau sen, parasti arī pati klientu dienās braucu uz «Jaunrūjām», šogad 16. jūnijā gan nesanāca. Viņiem ir ļoti liela šķirņu daudzveidība, tās arvien tiek pavairotas. Rukšāni ir uzticami audzētāji, vienmēr kaut ko no viņu kolekcijas iegādājos. Ģimene ir ļoti atvērta pret klientiem, jauki cilvēki.
No šajā izstādē redzamajām vairākas šķirnes man jau ir, skatos, ko vēl gribētu iegādāties. Piemēram, noskatīju skaistu lillā, sauc Edwin Bills, un tumši sarkano Henry Bokstoce. Arī īrisus no Rukšāniem esmu iegādājusies, vēl gatavojos ūdensrozi nopirkt. Man dārzs ir liels – ap 1400 kvadrātmetru Valmiermuižā. Puķes audzēju sava prieka dēļ, ne biznesam. Vienas uzzied, citas nozied, pastaigāju pa dārzu, samīlēju tās, un viss kārtībā,» stāsta Maija.
«Es atnācu, jo man peonijas patīk. Bērns pašlaik aizgājis uz airēšanas treniņu, pa to laiku izdomāju apskatīt izstādi. Pašai dārzā tikai balta peonija, gribējās iestādīt arī dzeltenu, zaļganu vai ko citu interesantu. Te iepatikās vairākas, jā, bet atkal meklēju dzelteno toni,» atklāja Gunda.
«Arī man patīk un vienmēr patikušas peonijas, bet mājās ir tikai vīramātes peonijas. Tagad, protams, par šīm puķēm radīta pastiprināta interese, ir arī pavisam cits piedāvājums. Peonijas ir ļoti skaistas, gribas kaut ko no šīm šķirnēm iegādāties, ļoti patīk Karol, arī Neon. Uz izstādēm Garšaugu dārzā nāku vienmēr, pirms tam apmeklēju arī īrisu izstādi Kultūras centrā, ļoti patika. Jauki, ka var apskatīt to, kas pašai piemājas dārziņā nav, redzēt un izvēlēties. Peonijas ir vienas no manām mīļākajām puķēm, bet patīk arī īrisi, lilijas,» dalījās Ina.
Bet vasara, flokšu laiks un hostu noslēpums vēl priekšā.
GARŠAUGU DĀRZĀ izaugušas peonijas. Ārijas Romanovskas foto