Būt par bibliotekāri – jūsu dzīves aicinājums vai apstākļu sakritība?
Sarežģīts jautājums… Šajā gadījumā laikam apstākļu sakritība. Taču man ļoti patīk grāmatas, un, ja es bērnībā kādreiz domāju, ka gribētu kaut kur strādāt, tad tā būtu bibliotēka. Bet tā nu šoreiz sanāca…
Kāda ir jūsu iepriekšējā darba pieredze?
Esmu matīšniece. Strādāju Matīšu pamatskolā par skolotāju, pēc tam ilgu laiku nostrādāju Matīšu pagasta padomē par sekretāri. Arī mazajā Burtnieku novadā, kad kopā bija Matīši, Vecate un Burtnieki un kas bija vēl pirms sešu pagastu apvienošanās tagadējā Burtnieku novadā. Šeit, Vecates bibliotēkā, strādāju jau pilnu gadu.
Ko pūrā saņēmāt no savas priekšgājējas – ilggadējās Vecates pagasta bibliotekāres Ilgas Ratnieces?
Ļoti labu bibliotēku! Jaunu un skaistu, viss te ir izremontēts, labas grāmatas…
Vai aicinājums no novada vadības puses uzņemties arī daļu pagasta pārvaldnieces funkciju nāca negaidīti?
Es domāju, ka nē. Man jau bija tādas aizdomas, kad mani izvēlējās šim darbam Vecates bibliotēkā un kad bija izsludināts konkurss uz bibliotēkās vadītājas vietu, zinu, ka bija pieteikušies arī cilvēki ar bibliotekāra izglītību. Man tādas nav, taču man vienkārši ir pieredze darbā ar cilvēkiem, arī pieredze darbā pašvaldībā un darbā ar datu bāzēm. Manuprāt, tieši pieredze darbā pašvaldībā bija izšķirošais, kāpēc mani te ielika strādāt, var teikt, ka tam bija jau zināms mērķis… Nezinu, varbūt kļūdos.
PIE SAVA DZEJAS PLAUKTIŅA. Ilze Zariņa ir liela lasītāja, ar vecmāmiņas – skolotājas iedotu burtu klucīšu palīdzību esot iemācījusies lasīt jau divarpus gadu vecumā! Bibliotekārei tuva gan dzeja, gan nopietni filosofiski gabali, pati joko, ka lielu daļu algas atstājot grāmatu veikalā, jo mēdzot savā krājumā esošās grāmatas atkal un atkal pārlasīt no jauna.