Gustavs: «Mēs neesam klasiskais TV produkts, kur sanāk producenti, paņem pazīstamu aktieri, paņem pazīstamu režisoru, uztaisa runājošo galvu, un neviens tā īsti vairs neatceras, par ko bija raidījums, taču ēters aizpildīts. Mēs savukārt negribam paši sev apnikt – kur nu vēl skatītājiem! Tā būtu ļoti slikta karma – apnikt skatītājam un kļūt pašam sev garlaicīgam. To mums nepiedotu nākamajā dzīvē un mūs neielaistu Valhallā. Izaicinājums ir vienmēr meklēt šo saskares punktu, kur var atrast ko jaunu un nebijušu, tā ir atļaušanās doties iekšā nezināmajā.»
Marta: «Kad sāku strādāt par žurnālisti TV, man nebija pieņemami, kā raidījumu vadītāji runā ar skatītāju, mainot dabīgo balss tembru un attieksmi. Man bija briesmīgs kauns tā darīt, un no tā radās formāts, kādā mēs strādājam, nerunājot uz kameru, bet sarunājoties savā starpā un veidojot dialogu ar to cilvēku, kas ir blakus. Es nekad nedomāju par tautu, bet domāju par savu sarunas partneri, un mums līdzi ir viens draugs, kas to visu filmē.»
MARTA un GUSTAVS: «Latvija tiešām ir laba vieta, kuru vajag novērtēt.» Ārijas Romanovskas foto