GINTS GĀBERS (NSL): Esmu no Cēsu puses, ikdienā darbojos boksa klubā Priekuļi, esam novākušies daudzi domubiedri, kas veltām savu laiku, lai stiprinātu jauniešus gan fiziski, gan garīgi, lai viņiem atrastos vieta Latvijā un lai viņi nebrauktu prom. Lai latviešus neidentificētu vienīgi kā dziedātājus un dejotājus, bet lai ir vīri un vārds. Uzskatu, ka uz Latviju jāskatās caur sirds prizmu, nevis projektiem un vēl nezin ko, jo runa ir par dzīviem cilvēkiem, par valsti.
FRANČESKA ĢĒVELE (NSL): Esmu no Mālpils, līdz šim biju Mālpils profesionālās vidusskolas un Mālpils internātpamatskolas direktore, bet 31. augustā šīs skolas tika likvidētas. Kopā ar Ingunu Sudrabu veicām dažādas aktivitātes, personīgi vēršoties gan pie prezidenta, gan pie Ministru prezidenta, Saeimas komisijā, gan n-tās reizes Pašvaldību savienībā, un cīnījāmies, lai skola būtu arī šādiem bērniem no maznodrošinātām ģimenēm, diemžēl mums tas neizdevās. Politisks jautājums – kāpēc? Droši vien tāpēc, lai parādītu, ka mums Latvijā nav nabadzīgo iedzīvotāju.
ĒRIKS LŪSIS (NSL): Esmu no Lielvārdes, daudzgadējs IT profesionālis, ko šobrīd spēju apvienot ar lauku saimniecības vadīšanu. Turpinot iepriekšējo tēmu, viena no manām sāpēm ir tāda, ka nevienas no manām skolām vairs nav, kādreiz mācījos netālu no šejienes – Jāņmuižā, un tās skolas arī vairs nav. Skatoties to nejēdzību visapkārt un ilgstoši pašam esot uzņēmuma vadītājam, uzskatu, ka mazie uzņēmumi ir pietiekami spējīgi un varonīgi, lai pastāvētu un turpinātu to darīt.
NO KREISĀS: Gints Gābers, Frančeska Ģēvele, Ēriks Lūsis, Anita Muižniece, Indars Melzobs, Daumants Dreiškens un Gunārs Kūtris. Jāņa Līgata foto