Tikšanās izvērtās ļoti emocionāla, tās laikā tika pārrunāti gan Valmieras un Stokholmas piepilsētas Solnas draudzības saišu pirmsākumi, gan diskutēts par Valmieras, Latvijas un arī Zviedrijas šodienas problēmām. Galvenais atmiņu stāstītājs bija ciemiņš no Zviedrijas, kurš šovasar kopā ar sievu un meitu ilgāku laiku pavada Valmierā.
Jānis Baiks pieminēja, ka vissenākais sadraudzības pilsētu līgums starp Valmieru Latvijā un Solnu Zviedrijā noslēgts 1991. gada 21. janvārī, uzsverot, ka šī dokumenta tapšanā liels Jura Tāra un Jura Sleņģa ieguldījums. Tas Latvijā bija ļoti īpašs – barikāžu laiks…
Juris Tārs par pirmajiem kontaktiem ar Valmieru: «Es jau no 1981. līdz 1991. gadam vedu trimdas latviešus un igauņus ekskursijās attiecīgi uz Rīgu un Tallinu. Tādā veidā es iemācījos latviešu valodu un iepazinos ar Latviju. Kad 1991. gadā viss ar barikādēm notika, es tobrīd jau zināju, kas vajadzīgs, lai tās durvis attaisītu vaļā… Jo durvis bija ciet. Un tad bija svarīgi pumpēt iekšā svaigu gaisu, laist cilvēkus, kuri tad varētu kaut ko šeit atvērt un palīdzēt… Un ne tikai šeit (Latvijā), bet arī ielūgt mūsu kolēģus pie sevis uz Zviedriju, pastāstīt un parādīt. Un to es arī darīju. Man pagadījās dikti labi ar Solnu, jo tur ir arī saistība ar Uksenšernu dzimtu, kas arī Valmierai savulaik bijusi ļoti būtiska. Uz tā pamata es arī griezos pie Solnas politiķiem. Tur bija ne tikai sociāldemokrāti jeb moderāti, bet arī komunisti un visi citi. Uzaicināju viņus braukt uz Valmieru, paskatīties, ja nekā citādi, ko mēs tur varētu atvērt vai varbūt ielūgt ciemos…
VIENOTI VALMIERAI! Pie pilsētas karoga 1. augusta pēcpusdienā trīs mūsu pilsētai svarīgi vīri (no kreisās) – mērs Jānis Baiks, LTRK Vidzemes nodaļas vadītājs Juris Sleņģis un Valmieras draugs no Zviedrijas Juris Tārs (Georg Thars).