Netālu no Rūjienas, kur pēdējā leduslaikmeta ledāji sakrokojuši zemi klaipos, lielākā Austrumeiropas drumlina pakājē ir idilliska dzīvošana. Ja cilvēks pats papūlas nodrošināt sev sadzīvisku komfortu, viss pārējais, kas piederas idillei, tur ir bonusā.
Šo strādīgo lauku saimnieci pazīstu jau kādus gadus septiņus.
Trikātieši par sevi saka, ka viņi ir lepna tauta. Lepni tāpēc, ka pie viņiem meklē Beverīnu, pie viņiem vai ap viņiem vienmēr bijušas auglīgas zemes, spēcīgas lauku saimniecības, un izrādās, ka arī dievnams viņiem tāds, kas savas durvis nav ļāvis slēgt ciet, spītējot laikiem, tikumiem, pat padomijas liekulībai, Dievu noliedzot.
Kopš 2023. gada 15. augusta, kad svinīgā pasākumā pirmajiem 14 uzņēmējiem piešķīra no jauna radītās preču zīmes «Radīts Valmieras novadā» lietošanas tiesības, nu jau vairākos citos svinīgos piegājienos šīs preču zīmes lietošanas atļaujas ir saņēmuši 65 vietējie uzņēmēji, zemnieki, mājražotāji un amatnieki. Labi iesāktais uzņēmējdarbības popularizēšanas un atbalsta pasākums iet plašumā. Rezultāts: pircējiem piedāvā arvien vairāk kvalitatīvu produktu ar norādītu to izcelsmes vietu «Radīts Valmieras novadā». Par līdz šim paveikto un iecerēm stāsta Valmieras novada pašvaldības Uzņēmējdarbības atbalsta speciāliste GUNA ĶIBERE.
Valmieras novada fonds atbalsta vietējo iedzīvotāju iniciatīvas, tajā skaitā ir arī atsevišķa sadaļa, kurā ir mazākumtautību atbalsta programma. Fonds arī pārzina Ukrainas iedzīvotāju atbalsta iespējas Vidzemē, un Sabiedrības integrācijas projekta ietvaros šogad tika izveidota atsevišķa palīdzības platforma Ukrainas civiliedzīvotājiem Vidzemē, kurā ir atrodama šī brīža aktuālā informācija par dažādām dzīves jomām.
Zemnieku saimniecības «Kaņepītes» notikumu kalendārā 2024. gads ierakstās īpašās krāsās: 100 gadu apritējuši, kopš Kocēnu pagasta senajām mājām dots «Kaņepīšu» vārds, un nu jau 20 gadus z/s «Kaņepītes» ir bioloģiskā saimniecība un ģimenes uzņēmums, kurā veiksmīgi darbojas tēvs Guntars, māte Silvita un dēls Krists Antoniji.
Patriots, manuprāt, nozīmē valstiski domājošu, uz mūsu pašu nacionālajām vērtībām savu dzīvi un darbu balstošu cilvēku. Tāds nenoliedzami ir mans šodienas sarunas biedrs – Valmieras Viestura vidusskolas direktors un pieredzējis skautu vadītājs, Valmieras 4. skautu vienības priekšnieks ULDIS JANSONS. Ar viņu tad nu plašāk izvērsīsim patriotismu visās tā izpausmēs mūsu šodienas dzīvē.
No šī gada septembra otrdienās un trešdienās «LIESMĀ» startējam ar jaunu rubriku – rakstu sēriju «VIDZEMNIEKA KODS». Katru mēnesi septiņās publikācijās apskatām dažādas aktuālas tēmas: «Cittautieši novadā», «Labie lauku stāsti», «Pie mums», «Radīts Valmieras novadā», «Pie kaimiņiem», «Patriots», «Laikam līdzi».
Vai esat ievērojuši, ka visos tirdziņos lielākā cilvēku drūzmēšanās notiek pie mājražotāju pārtikas precēm? Pie zeltaini brūni ceptām, kūpinātām zivīm un gaļas parasti izveidojas pat neliela rinda, un kur nu vēl tad, ja gaļas žāvējumi smaržo un vilina jau iztālēm! Ne velti arī smaržas un garšas ir mūsu tradicionālās, paaudzēs pārmantotās vērtības, ko nespēj aizstāt rūpnieciska lielražošana. Meistari, kas ar darbietilpīgām metodēm prot dabūt to seno, īsto ēdienu garšu, tiek pamanīti un novērtēti.
Šis gads Rūjienas vēsturē iegājis ar diviem starptautiski nozīmīgiem notikumiem – Rūjiena ieguva titulu «Baltijas jūras reģiona kultūras pērle» un Rūjiena tika uzņemta Eiropas Kulinārā mantojuma tīklā. Saruna ar Rūjienas amatnieku biedrības «Rūzele» valdes priekšsēdētāju GUNU ĶIBERI par iespēto kulinārā mantojuma izzināšanā un popularizēšanā.
Cēsu klīnikā mazākie pacienti var izmantot plašu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu. Tas svarīgi ģimenēm, kurās aug bērni, jo ārstu konsultācijas, izmeklējumus un ārstēšanu var saņemt tuvāk dzīvesvietai.
Tepat pie mums Valmierā, Ziemeļu ielā 11, atrodas telpa pasākumiem, meistarklasēm, prezentācijām un svinībām – Upīša ielas paviljons. Tas ir īpašs ar to, ka atrodas ne tik tālu no paša pilsētas centra. Un arī ar to, ka tā ir liela, skaisti izdekorēta siltumnīca. Par ideju un izpildījumu stāsta īpašnieks valmierietis EDUARDS KOVTUNS.
Romi – viena no senākajām mazākumtautībām Latvijā. Jau no 16. gadsimta viņi kļuvuši par šīs apdzīvotās vietas kultūras dažādību neatņemamu sastāvdaļu. Viņu kultūra un tās unikālais mantojums veidojies ciešā saskarsmē ar Latvijas kultūru, vēsturi un sabiedriskajiem procesiem. Romus uzskata arī par skaitliski lielāko mazākumtautību Eiropā.
Ne tik tālu no Valmieras, apmēram pēc 40 minūšu brauciena, atrodas Puikule – apdzīvota vieta Vidzemē, Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā. Var teikt, ka pagasta centrā atrodas Puikules muiža – skaista sarkano ķieģeļu ēka.
Valsts aizsardzības mācība (VAM) no 2024. gada 1. septembra ir obligāti iekļaujama vidējās izglītības programmā, kā to nosaka Izglītības likums un MK noteikumi nr. 416 «Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem». Iepriekš VAM īstenošana bija skolu brīvprātīga izvēle.
Kaut kā ikdienā no Valmieras esam vairāk raduši skatīties uz Cēsu un Smiltenes pusi, retāk – uz Valku un Limbažiem.
Vakar, 12. novembrī, apritēja 25 gadi, kopš Arnolds Lāmanis, septiņus gadus pēc sava tēva Ernesta īpašuma atgūšanas, 1999. gadā, šādā pašā rudens dienā Ķoņu dzirnavas pārdeva Ilgonim Čākuram ar nosacījumu, ka jāsaglabā tajā esošās vēsturiskās vērtības. Tas nu tiešām ir izpildīts godam.
Drīkst domāt un cerēt, ka lauku mājas, atgūstot siltumu sienās un rosību, izslienas, kļūst lepnas un stipras pret visiem vējiem un laikmeta griežiem. Mēs droši zinām, ka MAIJA ZVIRBULE ir lepna «Storu» jaunā saimniece, kura, izzinot šīs vietas būtību un spēku, piepilda savas vēlmes un sirdi.
Katram mums ir savi piedzīvojumi zobārsta krēslā. Dzīves laikā no atmiņas mēdz izplēnēt agrāk svarīgi šķitušie notikumi, datumi un pat līdzcilvēku vārdi, bet nekad ne pirmā zobārsta seja un visu nākamo. Tik nozīmīgs mūsu dzīvē ir zobārsts.
Novada muižu, piļu un citu kultūras mantojuma objektu entuziastus, darbiniekus, saimniekus un aktīvos iedzīvotājus vieno vēlme sadarboties, lai risinātu izaicinājumus, īstenotu ieceres un rastu vēsturiskajiem objektiem jaunus izmantošanas veidus. Novadā varam lepoties ar apmēram 70 pilīm, muižām un vēsturiskiem objektiem, kas pārsteidz ar ēku arhitektoniku, parku un dārzu skaistumu. Par muižu tīklu un tā aktivitātēm stāsta SABĪNE VANDĀNA, novada muižu tīkla koordinatore un Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja.