PROJEKTS

Vidzemē, Valmierā jauniem uzņēmējiem iespējas saņemt finansējumu sava biznesa uzsākšanai un jau esoša biznesa attīstīšanai ir plašas – nauda pieejama gan komercbankās, gan arī Attīstības finanšu institūcijā ALTUM.

AIGARS LAUZIS no Smiltenes novada Bilskas pagasta Zeltiņiem ir jauns uzņēmējs, taču ar pamatīgu dzīves pieredzi. Savulaik sešus gadus nostrādājis Londonā, ikdienā uz darbu nobraucot 25 kilometrus ar velosipēdu. Pēc tam ar velosipēdu četros gados veicis 31 tūkstoti kilometru maršrutā Londona – Tokija – Smiltene. Savā uzņēmumā SIA Zeltiņi Aigars jau izgatavojis vairākus interesantus, videi draudzīgus produktus, no kuriem pazīstamākais patlaban ir prototips Z-Tritons – universāla lietojuma trīs riteņu transportlīdzeklis, kas aprīkots ar 250 vatu akumulatoru, saules paneļiem un elektriskās laivas motoru. Prototipā, kur apvienots trīsritenis, laiva un neliela mājiņa, ir divas sēdvietas, kā arī papildu vieta sunim vai mazam bērnam. Ar pilnībā uzlādētām baterijām tas var nobraukt līdz pat 40 kilometriem pa sauszemi un vēl 10 kilometrus ūdenī!

Samērā nesen, šī gadsimta sākumā, Vidzemes Augstskolas iniciētā Vidzemes zinātnes un tehnoloģiskā parka Baltijas Kiberpilsēta projekta ietvaros tika izveidots sešu biznesa inkubatoru tīkls ar centru Valmierā, kur Purva ielā tika uzcelta pilnīga jauna divstāvu ēka, paredzēta tikai inkubatora un tajā darbojošos uzņēmumu vajadzībām.

Biznesa inkubators Valmierā attīstījās sekmīgi, taču tad sekoja pārrāvums valsts atbalsta finansējumā, bet viena pavilkt tik ambiciozi un nenoliedzami veiksmīgi sākto projektu iepriekšējos apjomos Valmieras pašvaldība nevarēja. Inkubatora ēku pamazām aizpildīja jauni, ar inkubāciju vairs nesaistīti īrnieki. Šobrīd, kad inkubators pēc pāris gadu pauzes atsācis darbu jaunā statusā, tas izmanto vien samērā nelielu platību ēkas otrajā stāvā.

Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolā (VDMV) mācās radoši jaunieši. Vidusskolēni tiek aicināti iesaistīties Junior Achievement Latvia (JA Latvia) izveidotajā programmā – Skolēnu mācību uzņēmumi (SMU), lai attīstītu savas uzņēmējdarbības prasmes.

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka biotops pats par sevi jau nozīmē aizsargājamu teritoriju, secinājusi Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Kurzemes reģionālās administrācijas vadītāja Dace Sāmīte. "Taču tā nav. Man patīk minēt piemēru, ka kapakmens ar ķērpi arī ir biotops – dzīvotne šim konkrētajam ķērpim." Biotopi pārsvarā lieliski varētu pastāvēt bez cilvēka palīdzības, taču ir jau par vēlu. Esam tiktāl iejaukušies dabas procesos, ka nu pašiem cītīgi jāstrādā, lai dzīvotnes uzturētu.

Raugoties no dažādiem skatpunktiem, Liepājas ezeru var uzskatīt par vienu no neparastākajiem Latvijā. Savienojoties ar vairākām upēm un jūru, tas nodrošina bagātīgus zivju resursus, kas makšķerniekus piesaista cauru gadu. Tāpat ezers ir īpašs ar to, ka tas iekļauts aizsargājamo teritoriju tīklā "Natura 2000". Liepājas ezerā ligzdo vairāk nekā 100 putnu sugu, kā arī sastopamas ap 40 retu un aizsargājamu augu sugas, taču jau vismaz 20 gadus arvien lielāku satraukumu rada ezera straujā aizaugšana. Ir versijas, kā ar to cīnīties, taču pamatā visi iespējamie paņēmieni atduras pret finansējumu, kura šādam mērķim trūkst.