Ministru kabineta noteikumi Nr.384 "Par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu" paredz, ka pašvaldībām līdz 2022. gadam jāizveido decentralizētās kanalizācijas reģistrs un apsaimniekošanas sistēma. Tomēr šis jautājums nav atrisināts, var secināt pēc sarunām ar novadu atbildīgajiem speciālistiem.
Kopš 2018. gada 1. marta Latvijā tika ieviests Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilotprojekts un plānošanas reģioniem sadarbībā ar ministriju uzticēja šī pilotprojekta realizāciju. Uz vietām sāka strādāt reģionālās remigrācijas koordinatori. 2018. gada beigās noslēdzoties pilotprojekta darbības termiņam un izvērtējot tā rezultātus, secināts, ka tie ir pozitīvi. No 2019. gada sākuma šī iniciatīva turpinās, nu jau sadarbībā ar pašvaldībām. Remigrācijas koordinācija iestrādāta un nostiprināta diasporas likumā, līdz ar to piecos Latvijas reģionos procesam nodrošināts valsts finansējums.
Zaļais kurss Eiropā ir uzņēmis apgriezienus. Plānotie noteikumi paredz grozījumus dažādās sfērās, lai mazinātu ietekmi uz vidi. Projekts ietver vairākus jaunus regulējumus, piemēram, ķīmisko pesticīdu samazināšanu par 50%, dzīvnieku labturības augstāka līmeņa nodrošināšanu, 25% lauksaimniecības zemes atvēlēt bioloģiskajai lauksaimniecībai un mēslošanas līdzekļu samazināšanu vismaz par 20%.
Z/s «Lojas» – jaukta tipa saimniekošana Mazsalacas novadā. Lauksaimnieciskā ražošana vairāk nekā 700 ha, sākot no graudkopības, zālāju sēklkopības un kaņepju audzēšanas, līdz gaļas lopu nobarošanai un salmu granulu ražošanai eksportam.
Pašvaldības piedāvāto pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem – nokļūšana uz darbu un mājup pieaugušajiem, uz skolu un mājup skolas bērniem, piekļuve dažādām lokālām institūcijām, kas atrodas pilsētā vai citā lielākā novada centrā...
Valmieras pilsētas maršrutos nupat sākuši kursēt jauni autobusi ar hibrīda dzinēju. Līdzšinējā kārtība bijusi tāda, ka pilsētas maršrutos patlaban Valmieras pašvaldībā deklarētie pensionāri var braukt autobusos par brīvu.
Burtnieku novada pagastos ir gana daudz entuziastu un gana daudz interesantu, realizējamu ideju, kurām palīdzīgu roku sniedz LEADER programma, kas paredz mērķtiecīgas un savstarpēji koordinētas aktivitātes lauku attīstības veicināšanai. Viens no LEADER pieejas pamatprincipiem ir pieeja no apakšas uz augšu, kad iniciatīva nāk no vietējiem iedzīvotājiem, iesaistoties savas teritorijas problēmu identificēšanā un risināšanā.
Ir vērts pārlūkot plānošanas perioda no 2014. līdz 2020. gadam statistiku, ko sniedz LEADER projektu attīstības uzraudzītāja – biedrība No Salacas līdz Rūjai.
Savā pieredzē, sadarbojoties ar LEADER programmu un citām atbalsta institūcijām, dalās Burtnieku novada uzņēmējs JĀNIS SAULĪTIS, kurš izgatavo salmu blokus un no tiem būvē mājas:
Cilvēki, meklējot darbu, nereti sastopas ar to, ka laukos darba iespējas nav plašas, – un tas nozīmē, ka vai nu darbā ir jābrauc uz tuvāko pilsētu, vai arī jāpārvācas uz turieni dzīvot, jo pilsētā ir ne tikai plašākas iespējas attiecībā uz pieejamajām darba vietām, bet arī lielāks izglītības piedāvājums bērniem, dažādi ārstniecības pakalpojumi, iespējas atpūsties, iepirkties vai sportot.
ANDIS JANKEVICS kopā ar sievu pirms padsmit gadiem nopirkuši un rekonstruējuši Burtnieku novada Burtnieku pagastā lauku mājas «Kārkli». Liesma sazinājās ar Andi.
Kā izdomājāt nopirkt māju Vidzemes pusē?
Arvien vairāk lauku īpašumu paliek neapdzīvoti, secināts Smiltenes novadā, kas izveidojis karti ar novadā pieejamiem īpašumiem. Liesma sazinājās ar Smiltenes novada domes sabiedrisko attiecību speciālisti MARITU MŪZI.
Tā kā šajā projekta posmā man trāpījies temats par ekosistēmu mijiedarbību, uz sarunu esmu aicinājis ģeologu DAINI OZOLU, kurš pašlaik strādā pie dabas skaitīšanas jeb Eiropas Savienības aizsargājamo biotopu kartēšanas, apzinot vērtīgākās dabas teritorijas un apsekojot iežu atsegumus un alas upju krastos.
Pēdējos gados bioloģiskā daudzveidība kritiski samazinās. Zinātnieki prognozē, ka turpmākie 30 – 40 gadi būs izšķirošie. Samazinoties augu, mikroorganismu un dzīvnieku sugām, tas ietekmē līdzsvaru dabā, kas savukārt ietekmē arī cilvēka dzīvi.
Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietniece dabas aizsardzības jomā Gunta Gabrāne:
– Pašvaldību un Dabas aizsardzības pārvaldes sadarbība ir mērķtiecīga. Par kopīgiem darbiem, izskatot iespējas un aktualitāti, vienojamies. Pašvaldībām, plānojot savas teritorijas attīstību, jāņem vērā likumā noteiktie plānošanas principi, tajā skaitā integrēta pieeja – ekonomisko, kultūras, sociālo un vides aspektu saskaņošana. Līdz ar to teritorijas attīstības plānošanai vienlaikus būtu jāveicina arī dabas aizsardzība pašvaldības teritorijā. Piemēram, likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" noteikts, ka zemes īpašnieka un lietotāja pienākums ir nodrošināt aizsargājamo dabas teritoriju izmantošanas noteikumu ievērošanu.
Dabas aizsardzības jautājumi gadu no gada pasaulē kļūst arvien aktuālāki. Ar tiem saistīto politiku Latvijā īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ar savām padotības iestādēm – Valsts vides dienestu (VVD), Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP), Vides pārraudzības valsts biroju (VPVB) un citām, bet par pašvaldību lomu dabas aizsardzībā runājāmies ar Latvijas Pašvaldību savienības padomnieci vides aizsardzības jautājumos SANDRU BĒRZIŅU.
"Daba mums devusi skaistu vidi, un mūsu uzdevums ir to sargāt, saglabāt, uzturēt un nodrošināt, lai tā būtu pieejama iedzīvotājiem," saka Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe, uzsverot, ka Raunā ir daudz tūristu, kas apmeklē dabas takas un Raunas Staburagu, tāpēc pēdējos gados mērķtiecīgi tiek strādāts, lai sakoptu un labiekārtotu vidi.
Latvijas lašupēs rudenī ir lieguma laiks, kas turpinās līdz pat 31. decembrim. Bet jau nākamajā dienā noteiktos Gaujas un Braslas posmos sāksies lašveidīgo zivju licencētā makšķerēšana, ko nodrošina Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība, kurā apvienojušās 11 Gaujas upes baseina pašvaldības.
"Latvijas likumdošana tieši vides jomā ir ļoti interesanta, un pašvaldības ir noliktas duālā situācijā," atzīst Cēsu novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes projektu vadītāja Inta Ādamsone, kuras amata nosaukumā savulaik bijis minēts arī "vides speciāliste".
«Liesmai» jautājot, kāda ir Vidzemes plānošanas reģiona nozīme Vidzemes attīstības procesā, reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede atbild īsi un konkrēti:
Latvijā pieņemtā inovācijas definīcija: «Inovācija ir process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā.» Liesma devās aprunāties ar LIAA Valmieras biznesa inkubatora vadītāju JURĢI PRIEDĪTI.