PROJEKTS

Aprites ekonomika ir jēdziens, kas tikai pirmajā brīdī šķiet tāds, kas neattiecas uz katru no mums. Patiesībā, mainot ikdienas paradumus, mēs varam rūpēties ne tikai par valsts, bet arī visas planētas gudrāku apsaimniekošanu.  Iegādājoties lietas, ko var izmantot ilgstoši, arī atkritumu rodas mazāk. Aprites ekonomikas ieviešanai vajadzētu būt vienam no Latvijas ilgtermiņa mērķiem, skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore RUDĪTE VESERE.

Ik dienu pasaulē un arī Latvijā ļoti daudz tiek izmesti un izšķērdīgi lietoti pārtikas produkti. Atkritumos nonākušais pārtikas daudzums ir nopietna vides problēma, kuras risināšanā būtu jāiesaistās ikvienam – viss, kas nepieciešams, ir vēlme un mazliet radošuma. Par to, kā reāli samazināt izmestās pārtikas daudzumu, lūdzām pastāstīt šefpavāri, Latvijas Pavāru kluba un Latvijas "Bocuse d'Or" akadēmijas prezidenti SVETLANU RIŠKOVU.

Plānots, ka līdz 2023. gada beigām visās Latvijas pašvaldībās iedzīvotājiem jānodrošina iespēja šķirot arī bioloģiski noārdāmos, tostarp pārtikas, atkritumus. Vairāk par valsts politiku bioloģisko un pārtikas atkritumu apsaimniekošanā runājam ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktori RUDĪTI VESERI.

Pārtikas atkritumu tematika ir kļuvusi aktuāla arī Latvijā, jo arī pie mums pārtikas atkritumi, kas nonāk izgāztuvēs, pūstot izdala atmosfērā kaitīgas, siltumnīcas efektu veicinošas gāzes, piemēram, metānu, un citus toksiskus blakusproduktus. Viens no paņēmieniem, kā samazināt pārtikas atkritumu daudzumu, ir komposta veidošana, ko savā ikdienā arvien vairāk iekļauj zaļi un praktiski domājoši cilvēki.

Pārtika ir mūsu visu ikdienišķais enerģijas avots, kam veltām daudz laika un uzmanības. Tā ir svarīga gan izdzīvošanai, gan arī labsajūtai, tomēr pārtika ir arī tā, kas pasaulei dara lielu postu, jo trešdaļa no pasaulē saražotās pārtikas tiek izmesta atkritumos. Organizācija "Zaļā brīvība", īstenojot projektu "Ar cieņu par pārtiku", cer uzlabot sabiedrības izpratni par likumsakarībām starp pārtikas izmešanu atkritumos un ilgtspējīgas attīstības ekoloģisko un sociālo jomu. Projekta vadītāja INGA BELOUSA sniedza mums dažus noderīgus padomus, kā samazināt pārtikas atkritumu rašanos mājsaimniecībā.

Notekūdeņu izpēte Latvijā ir vēl bērnu autiņos, taču jāsaprot, ka atkritumu, tostarp notekūdeņu, lietderīga otrreizēja izmantošana ir tuvas nākotnes dienaskārtībā.

Pašvaldību atļautos decentralizētās kanalizācijas sistēmu risinājumus lielā mērā ierobežo bažas par iedzīvotāju apzinīgumu – noprotams pēc Saldus novada būvvaldes vadītājas Ingrīdas Andersones skaidrojuma.

Vīrusa pandēmija pārņēmusi visas pasaules prātus un aizēnojusi citkārt svarīgos notikumus. Tomēr jācer, ka dzīve atkal atgriezīsies ierastajās sliedēs, tāpēc jādomā vien ir, kā dzīvosim tālāk, piemēram, pēc administratīvi teritoriālās reformas. Un tā gluži nav, ka reforma kovida dēļ atlikta malā – pamazām viss notiek. Ļaujot arī «Liesmas» lasītājiem nedaudz ieskatīties procesā, sarunājos ar Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētāju JĀNI BAIKU, topošā novada lielākās pašvaldības vadītāju, kuram uzticēts ne tik viegls uzdevums – sagatavot visu nepieciešamo, lai reformas rezultātā vienā lielā novadā apvienotos astoņas pašvaldības.

Savās pārdomās par administratīvi teritoriālo reformu dalās Kocēnu novada domes priekšsēdētājs JĀNIS OLMANIS.

Tā, vērtējot situāciju ar darbiem divpadsmit gadu garumā kopš lielā Burtnieku novada – ar sešiem pagastiem – dibināšanas līdz nākamgad jau de facto paredzētajai reformai, pēc kuras Burtnieku novads ietilps jau pavisam lielajā Valmieras novadā, apgalvo Burtnieku novada domes priekšsēdētājs EDVĪNS STRAUME. Par valstī šajā virzienā notiekošajiem procesiem viņam ir savs viedoklis, kuru laikam gluži par peldēšanu pa straumei nevar uzskatīt.

Mazsalacas novada pašvaldība ir vienīgā no jaunajā Valmieras novadā iekļaujamajām pašvaldībām, kas vērsusies Satversmes tiesā, apstrīdot reformas gaitu un rezultātus. Un, protams, gatavojas arī otrajam scenārijam, ka Mazsalacas novadu pievieno kopējam Valmieras novadam. Sarunā ar «Liesmu» Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs HARIJS ROKPELNIS stāsta par to, kas Mazsalacas novadu sagaida, īstenojoties scenārijam, kurā tiek apvienoti jaunajā novadā:

Šis gads rūjieniešiem aizritēja pilsētas 100. jubilejas zīmē, jo vēstures liecības vēsta, ka 1920. gada 10. janvārī Rūjenes miestam piešķirtas pilsētas tiesības.

«Liesma» ar Beverīnas novada pašvaldības vadītāju JĀNI FŪRMANI tikās ļoti nozīmīgā dienā – 17. decembrī, kad bija pagājis tieši gads, kopš Jānis Fūrmanis ir pašvaldības domes priekšsēdētājs, kā arī par jauno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru tika iecelts Artūrs Toms Plešs, kas būs galvenais administratīvās reformas īstenotājs.

Līdz nākamās vasaras pašvaldību vēlēšanām vairs atlicis nedaudz vairāk par pusgadu, kas nebūtu īpaši izceļams fakts, ja vien netiktu mainītas līdzšinējās administratīvo teritoriju robežas, mazākajām pašvaldībām apvienojoties vienā varenā Valmieras novadā. Vai šīs pārmaiņas varētu veicināt reģiona izaugsmi, vaicāju Naukšēnu novada domes priekšsēdētājam JĀNIM ZUMENTAM.

Aktīvi novadu reformas norisēs iesaistījās arī SIA «Naukšēni» izpilddirektors JURĢIS KRASTIŅŠ:

Administratīvi teritoriālās reformas sakarā savs viedoklis ir arī bioloģiskajam lauksaimniekam KASPARAM KĻAVIŅAM, kuram ir pieredze gan pašvaldības, gan bankas filiāles vadīšanā:

Strenču novada iekļaušana jaunajā Valmieras novadā ir loģisks iznākums, tā uzskata Strenču novada domes priekšsēdētājs JĀNIS PĒTERSONS. Sākotnējie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) administratīvi teritoriālās reformas plāni gan bija citādāki.

Valmieras novads būs viens no 42 jaunajām pašvaldībām, kas veidosies Administratīvās reformas rezultātā. Tas veidosies, apvienojot Valmieras pilsētu un Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu, Rūjienas, Strenču novadu ar administratīvo centru Valmierā (nacionālās nozīmes attīstības centrs).

"Visas upes plūst uz jūru... Tāpēc nospraudām mērķi izdibināt, cik efektīvi tiek izmantota liela nauda, lai jūrā ieplūstu iespējami tīrs ūdens," par šoruden publiskoto revīzijas ziņojumu saka Valsts kontroles padomes loceklis un par pašvaldību revīzijām atbildīgā departamenta direktors EDGARS KORČAGINS.

Ministru kabineta noteikumi Nr.384 "Par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu" paredz, ka pašvaldībām līdz 2022. gadam jāizveido decentralizētās kanalizācijas reģistrs un apsaimniekošanas sistēma. Tomēr šis jautājums nav atrisināts, var secināt pēc sarunām ar novadu atbildīgajiem speciālistiem.