Sākam ar tradicionālo – īsos vārdos par sevi kā cilvēku parasto.
Esmu Valmierā dzimis un audzis. Tepat deviņstāvenēs Gaujas krastā – proletariāta rajonā, Šķiedras mājās — mūsu bars, puiku mafija dzīvojās. Mācījos 5. vidusskolā, toreiz direktors bija Riekstiņa kungs, vēl daudzi vecās skolas pedagogi, toreiz tā bija top skola Valmierā. Beidzu padziļināto ķīmijas un bioloģijas klasi. Pēc skolas Rīgas tehniskā universitāte, pēc tam atpakaļ uz Valmieru – uz Šķiedru.
Tev bērnībā kaimiņiene zīlniece esot teikusi, ka būsi direktors… Vai bieži to atceries ikdienā?
Absolūti nē (smejas)! Bet mammis man to stāstīja. Protams, es nosmīnēju, bet kaut kas no tā visa caur humoru ir gājis savu ceļu tā, kā ir. Pateicoties pareģotajam vai vairāk jau apstākļu dēļ, bet smaidu tas izraisa.
IKDIENĀ. Ģirts Vēveris vienā no Valmieras stikla šķiedras cehiem. Valmieras stikla šķiedras publicitātes foto