Sarunu valodā Vidzemē lielāko, bet Latvijā otro lielāko speciālās izglītības iestādi sauc īsāk – Gaujas krasts, bet senās un nepārtraukti attīstības ceļu ejošās mācību iestādes nosaukums ir Valmieras Gaujas krasta vidusskola-attīstības centrs.
Administratīvi teritoriālā reforma nākusi arī ar pārmaiņām skolēnu izvadāšanas variantā. Par situāciju Valmieras novadā, kurā ir pašiem savs pašvaldības pasažieru pārvadātājs VTU Valmiera, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs AIGARS VĪTOLS.
Ilgus gadus latviešu valodas kopšanai veltījis Kocēnu skolas direktors MĀRIS BUŠMANIS, savulaik vadot latviešu valodas skolotāju apvienību, kā arī organizējot Vispasaules diktāta latviešu valodā rakstīšanu.
Diskusijas par latviešu valodu sākās līdz ar valsts neatkarības atjaunošanu un nav rimušas vēl joprojām, lai arī tā ar likumu noteikta par vienīgo valsts valodu un šobrīd noteikts pārejas periods, lai no 2025. gada mācības vispārējās izglītības un pirmsskolas pakāpē notiktu tikai latviešu valodā.
Dzimtās valodas kopšana un godā celšana nav iedomājama bez vecāku līdzdalības, par ko uzklausīju zvērināta advokāta, trīs dēlu tēva ALDA ALLIKA pārdomas:
Valmierā pašlaik strādā divas privātās skolas: mūzikas un mākslas vidusskola «Universum» un «Zaļā skola», kā arī ir pieejami sertificētu auklīšu bērnu uzraudzības pakalpojumi mājdārziņos: «Lielam Augt», «Puķuzirnis», «Mazie pelēni» un «Mārīšu mājdārziņš». Vai Valmieras novada pašvaldības sniegtais finansiālais atbalsts bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošinātājam (auklei) un novada pašvaldības atbalsts vecākiem, kuru bērni apmeklē privāto izglītības iestādi, ir pietiekams stimuls šādu privāto iniciatīvu attīstībai? Pieredzē dalīties aicinājām mājdārziņa «Puķuzirnis» izveidotāju un vadītāju VITU LELLI.
Vasaras saulgriežu laikā, kad dabā viss plaukst un smaržo, cilvēki daudz laika pavada ārā, pilnu krūti elpojot svaigu gaisu. Taču tieši šajās idilliskajās dienās izmešu rādītāji uzkāpj divreiz augstāk un bīstami pietuvojas pieļaujamai normai. Kas notiek? Tas, ka gandrīz katrā sētā deg Jāņu ugunskurs un kūp grils. Tieši tāpat aukstajā sezonā nozīmīgu iespaidu uz gaisa kvalitāti atstāj apkures iekārtas.
Šovasar Valsts vides dienests saņēmis 1000 iedzīvotāju sūdzības, puse no tām bijusi karstajā augustā, biežākais neapmierinātības iemesls – traucējoša smaka. Reaģējot uz iedzīvotāju bažām, dienests veicis pārbaudes, taču vairumā gadījumu ticis konstatēts – uzņēmumi darbojas atļaujās noteiktās normas robežās, smakas ir nenovēršama blakusparādība dažādos ražošanas, rūpniecības un lauksaimniecības procesos. No 124 augustā izskatītajām sūdzībām par traucējošu smaku apstiprinājušās vien piecas, kas saistītas ar pārkāpumiem uzņēmumu darbībā.
Latvija ir ceturtā mežainākā valsts Eiropā. Mūsu mežos 36% koku ir priedes, 16% – egles, 24% – bērzi, 9% – apses, tad baltalkšņi, melnalkšņi, ozoli, oši un citi koki. Tieši koku daudzveidība ir viena no mūsu mežu vērtībām, turklāt daudzi atzīst, ka bez bioloģiskās vērtības var runāt arī par citiem labumiem, kuru mums nebūtu bez meža.
“Svaigs gaiss ir ļoti svarīgs!” tā apgalvo Valmieras novada uzņēmējs ULDIS REŅĢE, kurš jau labu laiku darbojas sadzīves elektronikas lauciņā. Viņa izlolots un valstī jau pazīstams ir elektroniskais elektrības patēriņa pieskatītājs “GDog”, šoreiz plašāk par vēl vienu interesantu kastīti – kompaktu elektronisku ierīci ogļskābās gāzes līmeņa noteikšanai telpās. Monitors “CO2Maple” īpaši aktuāls šobrīd, kad par vienu no efektīvākajām darbībām pret kovidu atzīta telpu vēdināšana, tāpēc ļoti būtiska arī telpās esošā gaisa lietderības noteikšana.
Kā zināms, tieši eksportspējīgi Latvijas uzņēmumi spēs nodrošināt arvien augstāku dzīves līmeni mūsu valsts iedzīvotājiem. Tāpēc patiess prieks, ka arī Valmieras novadā ir daudz uzņēmumu, kas veiksmīgi eksportē savu produkciju, tostarp arī valsts mēroga eksporta smagsvari, kuriem eksports jau ne pirmo gadu veido lielāko daļu produkcijas apjoma.
«Pašvaldība ir atvērta jebkura veida investīcijām, to skaitā tām, kuras ieguldīšanai konkrētos projektos ienāk no uzņēmēju puses,» saka Valmieras novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks, Kapitāla pārvaldības un uzņēmējdarbības atbalsta nodaļas vadītājs SANDIS SVARINSKIS, atbildot uz jautājumu par novada pašvaldības politiku attiecībā uz investīcijām. «Tajā pašā laikā ir svarīgi saprast, kāda veida investīcijas tās būs. Pašvaldībai nav pašmērķis piesaistīt mazkvalificētu un tāpēc lētāku darbaspēku, vēlamies novadā noturēt iespējami augstu latiņu.»
Katrā pašvaldībā viena no galvenajām rūpēm ir satiksmes infrastruktūras – ceļu, ielu, tiltu un arī atbilstošā apgaismojuma – uzturēšana kārtībā, lai visi iedzīvotāji pietiekami ātri un droši gan varētu nokļūt savās ikdienas gaitās, gan būtu paši pieejami attiecīgajiem dienestiem ekstrēmās dzīves situācijās. Valmieras novada domes priekšsēdētājs gandrīz katrā no savām publiskajām prezentācijām piemin arī novada ceļu uzturēšanas problēmas, tāpēc tieši JĀNIS BAIKS arī Liesmai stāsta par esošo situāciju novada ceļu tīklā, kuru veido valsts, pašvaldības un arī privāti ceļu gabali.
Administratīvi teritoriālā reforma bija iemesls pārkārtot un par jaunu strukturēt daudzas dzīvei būtiskās jomas, tajā skaitā arī novada saimnieciskajā dzīvē. Savu tiesu izaicinājumu uzņēmējdarbībai jaunajos apstākļos nesa kovida ierobežojumi un nu jau arī pasaules ģeopolitiskie notikumi. Neraugoties uz to, noturēt dzīves kvalitāti un pat attīstīties ir palīdzējis pašu uzņēmēju sīkstums un radoša pieeja, kā arī pašvaldības un citu institūciju atbalsts.
Iekustināt jaunos uzņēmējus
– Lai arī izveidots jauns novads, mūsu jomā īpašu pārmaiņu nav, – stāstījumu par aizvadīto gadu uzsāk Valmieras biznesa inkubatora vadītājs JURIS ČEIČS.
Koronavīrusa krīzes ekonomiskā ietekme uz dažādām nozarēm un uzņēmumiem atšķiras un ir atkarīga no vairākiem faktoriem, piemēram, iespējām pielāgoties traucējumiem piegādes ķēdēs un no tā, vai ir pieejami krājumi. Apgrozījuma izmaiņas ietekmējošais faktors pandēmijas laikā bija valsts noteiktie uzņēmējdarbības ierobežojumi. Dažādās jomās tie bija ļoti atšķirīgi – no pilnīgas nozares aizvēršanas līdz nekādai ietekmei, piemēram, ražošanas/eksporta jomās.
Viens no finanšu atbalstiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai, kā arī sabiedriskā labuma iniciatīvu realizēšanai ir Eiropas Lauksaimniecības fonda finansējums lauku attīstībai – LEADER. Valmieras novada teritorijā darbojas trīs vietējās rīcības grupas – biedrība «No Salacas līdz Rūjai», biedrība «Lauku partnerība ZIEMEĻGAUJA» un biedrība Vidzemes lauku partnerība «Brasla». Šīs biedrības koordinē, administrē un uzrauga LEADER finansētos projektus uzņēmējdarbības atbalsta un sabiedriskā labuma jomās. Par to, kā ar to veicas «Lauku partnerībai ZIEMEĻGAUJA», stāsta šīs biedrības koordinatore LINDA KRŪMIŅA un administratīvā vadītāja DAGNIJA ŪDRE.
Vai par uzņēmēju var kļūt skolas laikā? Skolēnu mācību uzņēmumos (SMU) nodarbinātie ir pārliecināti, ka daudzus vaļaspriekus, radošas idejas var pārvērst peļņas avotā. SMU pieredze to palīdz izdarīt.
Medījamie dzīvnieki un to aizsardzība ir bijusi tikpat karsta tēma Latvijas sabiedrībā, kā mežu saglabāšana un dabas aizsardzība. Tāpēc sabiedriskās vides organizācijas dzirdīgas ausis meklē Eiropas Komisijā un citās Eiropas organizācijās. Par to, ko, šādi darbojoties, izdevies panākt, sarunājāmies ar biedrības “Latvijas ainavas” vadītāju ASTRĪDU NOTTI, kas aktīvi iesaistījusies dzīvnieku aizstāvībā ne tikai Latvijā, bet sadarbojas ar vides organizācijām un ekspertiem arī citās valstīs.
Latvijas nevalstiskās vides aizsardzības organizācijas plaši iesaistās dažādos projektos un iniciatīvās, arī biedrība “Partnerība laukiem un jūrai” dažādas aktuālas problēmas risina vietējos un jo īpaši starptautiskajos projektos. Risinājumi visbiežāk rasti ar īpašu pietāti pret apkārtējo vidi un aizsargājamām dabas vērtībām, apstiprina biedrības vadītāja Ilze Turka. Caur vienas biedrības pieredzi varat iepazīt arī citu, līdzīgu organizāciju darbības rāmi.