PROJEKTS

Baltijas jūras piekrastē liedagu no civilizācijas daudzviet nodala meži. Retais zina, ka ne vienmēr tos ierīkojusi pati daba. Cilvēka roku darbs bijis to izciršana, tad radusies sajēga, ka virsū nāk kāpas, un atkal sastādīti koki. Līdz ar to piejūras mežainajām kāpām joprojām ir nepieciešama mūsu palīdzība, un tās sniegšanā unikāla pieredze gūta Carnikavas novadā.

Iztālēm saredzamais zilais ezera spogulis ir pirmais, kas krīt acīs, izkāpjot no auto pie Papes dabas parka aploka vārtiem. Tādu senāk saskatīt nevarēja. Atceros krūmājus, brikšņus, alkšņus, aizlaistus kamolzāles un dadžu laukus.

Mūsu valstī pašos augstākajos varas gaiteņos bieži mēdz pieminēt uzņēmējdarbībai alias biznesam labvēlīgu vidi, tādu apstākļu radīšanu konkrētā teritorijā, lai tur varētu uzsākt un veiksmīgi attīstīt uzņēmējdarbību, kas nenoliedzami ir visas valsts labklājības pamatā. Lai radītu biznesam labvēlīgu vidi, sava roka jāpieliek gan valstij, gan pašvaldībai, gan arī pašiem uzņēmējiem.

Uzņēmējdarbības atbalsta programmu “ZĪLE” realizē četras pašvaldības – Valmieras pilsēta, Beverīnas, Burtnieku un Kocēnu novadi. «ZĪLES» mērķis ir veicināt jaunu produktu un inovāciju realizēšanu, stiprināt esošos uzņēmumus un veicināt jaunu tehnoloģisku uzņēmumu veidošanos.

Burtnieku novada pašvaldība uzņēmējus saredz kā stratēģiski nozīmīgus sadarbības partnerus, tāpēc dažādos veidos atbalsta viņu ieceres, lai tie attīstītu savu uzņēmējdarbību un vietējiem iedzīvotājiem nodrošinātu darba vietas.

Kocēnu novada pašvaldība ir izveidojusi praksi, kurā vietējo uzņēmēju darbība un piedāvājums tiek integrēts tūrisma, kultūras un citās sabiedriskās norisēs.

Ir brīvas darba vietas

Darba devēju reģistrēto vakanču skaits Latvijā pieaudzis no 4,8 tūkstošiem šī gada aprīlī līdz 6,5 tūkstošiem augustā un pēc neliela krituma atkal pieaug. Visvairāk brīvo darba vietu reģistrētas būvniecībā, ražošanā, pakalpojumu jomā, transporta un loģistikas nozarē.

Naukšēnu novadā jau vairākus gadus sekmīgi darbojas lauksaimniecības kooperatīvs Agro Kopdarbs, kura darbību koordinē un plāno menedžeris ARMANDS DULBERGS.

Zīmola «Ozolzīles» autore ir Kocēnu novada «Jaunjānēnu» saimniece, pašnodarbinātā, triju bērnu māte ANETE OZOLA. Viņa kopā ar vīru UĢI OZOLU pēc bioloģiskās lauksaimniecības metodēm audzē rabarberus, cidonijas, ziemas ķiplokus un krizantēmas, bet pati savā uzņēmējdarbībā izgatavo dažādas dizaina lietas: galda kartes, ielūgumus, svinību dekorus un arī dāvanu komplektus. Anete divreiz ir piedalījusies LLKC organizētajās mācībās uzņēmējdarbības veicināšanai un startējusi arī konkursā «Laukiem būt».

LLKC Lauku attīstības nodaļa nu jau vairākus gadus sekmīgi īsteno projektu»Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai». Tas tiek darīts, lai gados jaunajiem cilvēkiem palīdzētu uzsākt uzņēmējdarbību lauku teritorijās. Pasākumu allaž īsteno visās 26 LLKC reģionālajās nodaļās, rīkojot tur gan informatīvo semināru, gan arī piecu dienu teorētiskās un pieredzes iegūšanas mācības, pēc kuru pabeigšanas jaunieši startē biznesa plānu konkursā «Laukiem būt».

Vidzemē, Valmierā jauniem uzņēmējiem iespējas saņemt finansējumu sava biznesa uzsākšanai un jau esoša biznesa attīstīšanai ir plašas – nauda pieejama gan komercbankās, gan arī Attīstības finanšu institūcijā ALTUM.

AIGARS LAUZIS no Smiltenes novada Bilskas pagasta Zeltiņiem ir jauns uzņēmējs, taču ar pamatīgu dzīves pieredzi. Savulaik sešus gadus nostrādājis Londonā, ikdienā uz darbu nobraucot 25 kilometrus ar velosipēdu. Pēc tam ar velosipēdu četros gados veicis 31 tūkstoti kilometru maršrutā Londona – Tokija – Smiltene. Savā uzņēmumā SIA Zeltiņi Aigars jau izgatavojis vairākus interesantus, videi draudzīgus produktus, no kuriem pazīstamākais patlaban ir prototips Z-Tritons – universāla lietojuma trīs riteņu transportlīdzeklis, kas aprīkots ar 250 vatu akumulatoru, saules paneļiem un elektriskās laivas motoru. Prototipā, kur apvienots trīsritenis, laiva un neliela mājiņa, ir divas sēdvietas, kā arī papildu vieta sunim vai mazam bērnam. Ar pilnībā uzlādētām baterijām tas var nobraukt līdz pat 40 kilometriem pa sauszemi un vēl 10 kilometrus ūdenī!

Samērā nesen, šī gadsimta sākumā, Vidzemes Augstskolas iniciētā Vidzemes zinātnes un tehnoloģiskā parka Baltijas Kiberpilsēta projekta ietvaros tika izveidots sešu biznesa inkubatoru tīkls ar centru Valmierā, kur Purva ielā tika uzcelta pilnīga jauna divstāvu ēka, paredzēta tikai inkubatora un tajā darbojošos uzņēmumu vajadzībām.

Biznesa inkubators Valmierā attīstījās sekmīgi, taču tad sekoja pārrāvums valsts atbalsta finansējumā, bet viena pavilkt tik ambiciozi un nenoliedzami veiksmīgi sākto projektu iepriekšējos apjomos Valmieras pašvaldība nevarēja. Inkubatora ēku pamazām aizpildīja jauni, ar inkubāciju vairs nesaistīti īrnieki. Šobrīd, kad inkubators pēc pāris gadu pauzes atsācis darbu jaunā statusā, tas izmanto vien samērā nelielu platību ēkas otrajā stāvā.

Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolā (VDMV) mācās radoši jaunieši. Vidusskolēni tiek aicināti iesaistīties Junior Achievement Latvia (JA Latvia) izveidotajā programmā – Skolēnu mācību uzņēmumi (SMU), lai attīstītu savas uzņēmējdarbības prasmes.

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka biotops pats par sevi jau nozīmē aizsargājamu teritoriju, secinājusi Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Kurzemes reģionālās administrācijas vadītāja Dace Sāmīte. "Taču tā nav. Man patīk minēt piemēru, ka kapakmens ar ķērpi arī ir biotops – dzīvotne šim konkrētajam ķērpim." Biotopi pārsvarā lieliski varētu pastāvēt bez cilvēka palīdzības, taču ir jau par vēlu. Esam tiktāl iejaukušies dabas procesos, ka nu pašiem cītīgi jāstrādā, lai dzīvotnes uzturētu.

Raugoties no dažādiem skatpunktiem, Liepājas ezeru var uzskatīt par vienu no neparastākajiem Latvijā. Savienojoties ar vairākām upēm un jūru, tas nodrošina bagātīgus zivju resursus, kas makšķerniekus piesaista cauru gadu. Tāpat ezers ir īpašs ar to, ka tas iekļauts aizsargājamo teritoriju tīklā "Natura 2000". Liepājas ezerā ligzdo vairāk nekā 100 putnu sugu, kā arī sastopamas ap 40 retu un aizsargājamu augu sugas, taču jau vismaz 20 gadus arvien lielāku satraukumu rada ezera straujā aizaugšana. Ir versijas, kā ar to cīnīties, taču pamatā visi iespējamie paņēmieni atduras pret finansējumu, kura šādam mērķim trūkst.