PROJEKTS

Jau teju ikviens savā ikdienā izmanto viedtālruņus – tie ir parocīgi, lai sazinātos ar ģimeni, draugiem un paziņām, tos var izmantot, lai padzenātu garlaicību, jo ir pieejamas tik daudzas aplikācijas, ko var izmēģināt un lietot. Pa ielu ejot, var redzēt arī bērnus un jauniešus, kas dodas savās gaitās, ieurbušies telefonā. Tiek runāts par dažādiem ierobežojumiem skolās, lai bērni un jaunieši neizmanto savas ierīces arī stundu laikā. Telefona lietošana ikdienā nu ir norma, bet kurā brīdī jau tā ir atkarība? Vairāk par atkarību no modernajām tehnoloģijām, kā ar to jauniešiem un bērniem tikt galā un kā vecāki var palīdzēt, stāsta KRISTĪNE KIRILOVIČA, Pusaudžu resursu centra Valmieras filiāles vadītāja un psiholoģe.

Ar Valmieras novada pašvaldības domnieku akceptu divus gadus nebūt ne viegli tapušajā Valmieras novada vispārējās izglītības iestāžu optimizācijas tīklā iesaistītajiem aizvadītā gada nogalē tapa zināmi tālākie skolu attīstības plāni un nosacījumi. Plašāk par paveikto uz «Liesmas» jautājumiem atbildes sniedza Valmieras novada Izglītības pārvaldes vadītāja IVETA PĀŽE.

Ja jautātu, kādi ir galvenie kritēriji, pēc kuriem varam secināt, ka tā ir laba skola, katrs pēc savas pieredzes mēs nosauktu vienas un tās pašas lietas, kuras, kopā ņemot, nodrošina kvalitatīvu izglītību. Mūsdienās atbildība, ko sabiedrība deleģējusi izglītības iestādēm, un tas, ko pieprasa straujais dzīves temps, uzliek skolām arvien augstākas prasības un standartus.

Par to, kādiem kritērijiem izglītības iestādēm ir jāatbilst šodien, īpaši Valmieras Valsts ģimnāzijā (VVĢ) un Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā (VPVĢ), par interesantākajiem skaitļiem un faktiem saruna ar Valmieras novada pašvaldības Izglītības pārvaldes izglītības satura un kvalitātes vadītāju SANTU JUDEIKU.

Talsu novada Abavas pagasta zemnieku saimniecības "Drubazas" saimnieks Ģirts Dzērve apsaimnieko 25 hektārus dabīgo pļavu, tostarp tās atjauno un, lai sabiedrību izglītotu dabas daudzveidībā, izveidojis Drubazu botānikas taku.

Par bioloģiski vērtīgiem zālājiem sauc sen neapartās platībās veidojušās pļavas, kas nav ielabotas un mēslotas, taču gadu laikā apsaimniekotas un uzturētas. Speciālisti atlasījuši 55 indikatorsugas, kuru skaits zālājā norāda uz tā vērtību.

Latvija var lepoties ar daudzveidīgu dabu, kamēr ne visur Eiropā ir vilki, lūši, lāči un dažādas pārnadžu sugas. Diskusija par vilku sugas aizsardzību nereti saistīta ar iebildumiem par to, ka plēsēji uzbrūk mājlopiem, un mednieki uzstāj, ka medību limitu vajadzētu palielināt, lai regulētu arī citu sugu izplatību.

Par «Zaļās skolas» sākumu uzskatāms 2013. gada 6. augusts, kad tika nolemts dibināt privāto mācību iestādi.

«Astoņus gadus pastāvējām kā biedrība, un pirms trim gadiem, kovida laikā, nolēmām, ka jādibina sociālais uzņēmums, jo biedrībai ar sociālā uzņēmuma statusu nebija iespējas piedalīties projektos, kuros varēja gūt atbalstu reālajiem pakalpojumiem. Patiesībā mēs visus šos gadus jau darbojāmies kā sociālais uzņēmums, tāpēc 2021. gadā tika nodibināta SIA.

Mūsdienīga mācību vide un profesionāls aprīkojums ir nozīmīgi faktori, kas ietekmē mācību kvalitāti. Valmieras tehnikums vairākkārt ir izmantojis Eiropas Savienības fondu līdzekļus, modernizējot telpas un materiāli tehnisko nodrošinājumu, lai profesionālo izglītību paceltu jaunā – prioritārās izvēles mācībām pēc devītās klases – līmenī.

Mūžizglītība nav tikai katra nākamā diploma iegūšana, tā nav arī vienas profesijas maiņa uz citu, tā var būt savu prasmju pilnveidošana konkrētā jomā. Daudzi izvēlas šādu iespēju.

No nākamā mācību gada vidusskolu 10. un 11. klašu skolēniem obligāta būs valsts aizsardzības mācība, kas lielajā vairumā Valmieras novada vidējo mācību iestāžu jau ieviesta. Viena no retajām, kurā valsts aizsardzības mācību sāks apgūt tikai no 1. septembra, novadā palikusi Valmieras Viestura vidusskola. Par to, kā notiek gatavošanās mācību priekšmeta apguvei, stāsta skolas direktors ULDIS JANSONS:

Vidzemes Augstskolā, kas atrodas Valmierā, ir seši studiju virzieni – biznesa vadība; informācijas tehnoloģijas; komunikācija, mediji un pārvaldība; mehatronika; tūrisms un atpūta; būvniecība, un tie tiek īstenoti 17 studiju programmās Sabiedrības zinātņu un Inženierzinātņu fakultātēs. Ikviens, kuru interesē šīs nozares, var ko atrast sev ne tikai bakalaura studiju programmās, bet arī maģistra un divās doktorantūras studiju programmās. Vidzemes Augstskola arī pārstāv Latviju Eiropas universitāšu aliansē projektā E³UDRES². Deviņas augstskolas no deviņām dažādām valstīm (Austrijā, Beļģijā, Ungārijā, Portugālē, Rumānijā, Vācijā, Nīderlandē, Somijā un Latvijā) apvieno savus resursus mācīšanās, pētniecības un inovāciju jomās, lai rastu risinājumus reģiona nākotnes izaicinājumiem.

Kamēr vieni rudeņos priecājas par krāsainajiem toņiem kokos, citiem šis smukums sagādā pamatīgas raizes – kur lai liek no kokiem nobirušās lapas? Ja laucinieki rod izeju, mulčējot ar tām apstādījumus vai vienkārši iearot tīrumā, pilsētniekiem lielais savākto lapu daudzums rada problēmas. Tomēr šoruden, piemēram, SIA “Preiļu saimnieks” ieviesa jauninājumu zaļo atkritumu, tajā skaitā arī koku lapu, savākšanai.

Līvānu novada Jersikas pamatskola ir viena no nedaudzajām Latvijas ekoskolu pulkā, kas starptautisko Zaļo karogu 2023./2024. mācību gadā saņēma jau 17. gadu pēc kārtas. Turēties līmenī nav viegli, atzīst ekoskolas darba koordinatore, bioloģijas skolotāja Modrīte Pinupe. Viņa turpina kustības aizsācējas Jersikā Liliozas Silasproģes centienus bērnos jau no mazotnes ieaudzināt prasmi dzīvot un domāt apkārtējai videi draudzīgi.

Par sakoptu vidi diendienā jārūpējas arī lauksaimniekiem, jo viņu saimnieciskajā darbībā rodas dažādi otrreizējas pārstrādes jeb lauksaimniecības iepakojumi – plēves, lielie maisi, ķīmisko līdzekļu, minerālmēslu un citu šķidrumu kannas. Kā panākt, lai arvien mazāk ir to zemnieku, kuri šo iepakojumu izmestu mežā vai grāvmalā, skaidrojām, sarunājoties ar lauksaimniekiem, atkritumu apsaimniekotājiem un jomas ekspertiem.

Valmieras novadā ir vairāk nekā 120 kolektīvu/kopienu/grupu, kurās savu meistarību regulāri izkopj un jaunradē izpaužas pašdarbnieki jeb, kā tagad saka, amatieri. «Liesma» pabija viena no senākā kora Latvijā – jauktā kora «Trikāta» – mēģinājumā.

Skatē piedalās 10 amatierteātri

Amatierteātru aktieri ir īpaši ļaudis. Dziedātāji un dejotāji reti kurš pēc mēģinājuma vēl arī mājās dikti dzied un izdejo deju rakstus, bet aktieriem savs teksts visbiežāk ir arī mājasdarbs.

Te nav melots. Jo Valmieras Jaunatnes centrs Vinda ir gatavs aizpildīt brīvo laiku publikai no gadiem trim līdz... Līdz tam brīdim, kamēr cilvēks vēl grib savā dzīvē pamēģināt gūt prieku no kādas sev tīkamas nodarbes. Par visu Vindā šodien notiekošo un arī nākotnes nodomiem stāsta AGIJA VEINBERGA, Vindas direktora vietniece izglītības jomā.

Kā saglabāt dejotprieku? Tas vienkārši ir! Tā noteikti saka katrs no Valmieras novada deju kolektīvu dalībniekiem. Uz lielajiem Dziesmu un deju svētkiem šovasar no mūsu novada brauca 537 dejotāji, kas pārstāvēja 21 novada kolektīvu, bet pašu dejotāju novadā noteikti ir vairāk. Kā nebūt, ja pašā senākajā novada deju kolektīvā dejo no bērna kājas līdz sirmam vecumam!

Šīsvasaras Dziesmu svētkos Valmieras novadu pārstāvēja veseli pieci pūtēju orķestri: gājiena priekšgalā soļoja Dziesmu svētku tradīcijas šūpuļa Dikļu pārstāvji, bez viņiem savu pilsētu delegāciju soli raitāku darīja Valmieras kultūras centra p/o Signāls, Valmieras BUB pūtēju orķestris, Rūjienas Tālavas taurētājs un Strenču kultūras nama pūtēju orķestris. Varētu padomāt, ka šajā jomā viss ir ideālā kārtībā, diemžēl ne visur viss ir tik spoži un skanīgi, kā no malas izskatās.

“Kurzemē neatradīsiet nevienu upi bez bebra un viņa būvētā dambja,” saka laivu nomas uzņēmuma “Sofijas laivas” līdzīpašnieks Turaids Šēfers. “Bet es neteiktu, ka viņi vērtējami kā liela katastrofa, lai gan šo ūdens dzīvnieku ir daudz.”