Ar pirmās simtgades pieredzi – otrajā!

Jūsu skats uz aizvadītajām vēlēšanām – reizē ar padomju laika un ārzemju pieredzi. Kas mums tur galā sanācis un kāpēc tieši tā?

Sākšu ar to, ka šīs vēlēšanas, skatoties tā plašāk – i no Latvijas, i no ārzemēm, parāda, ka arī Latvijā ir populāras populistiskās partijas un ka tās ir spējušas aizraut cilvēkus. Tas nav tikai mūsu valstij raksturīgs, kā mēs zinām, tas iesākās Amerikā un notiek daudzviet citur pasaulē. Tā ir šodienas, šī laika iezīme. Interesanti, ka no ārpuses Latvijas balsstiesīgo ir 130 tūkstoši cilvēku un tikai 24 procenti no viņiem nobalsoja. Arī tas, par ko balsoja, bija ļoti atšķirīgi, un kādam pētniekam vai filozofam būtu interesanti paskatīties, kāpēc zināmā veidā cilvēki balsoja. Jo ļoti skaidri redzams, ka tepat Eiropā cilvēki, kas nesen izbraukuši no Latvijas, lielā mērā balsoja tieši par Kaimiņa partiju, turpretī citos kontinentos, piemēram, Kanādā, Amerikā, Austrālijā un Jaunzēlandē, favorītos bija citas partijas. Par četrām partijām – Nacionālo apvienību, Jauno Vienotību, Attīstībai/PAR! un Jauno konservatīvo partiju – bija ļoti tuvs balsojums.

Tas droši vien tāpēc, ka Eiropā lielākā aizbraucēju daļa ir tā  sauktie ekonomiskie trimdinieki, un viņiem tas bija protesta balsojums pret valsts varu, kuras dēļ viņi bija spiesti doties prom no Latvijas.

Tas būtu viens no tulkojumiem. Jā, runājot par Eiropu, šī varēja būt tā iespēja, kur cilvēkiem savas dusmas izgāzt. Daļēji tās ir dusmas kā aizvainojums, tās ir dusmas kā nelaime pašam par savu nelaimi. Vēl varētu teikt, ka šoreiz bija viena partija, kas acīmredzot uzrunāja lielu grupu cilvēku, varbūt runāja par to, kas viņiem svarīgs. Kas attiecas uz veco trimdu un viņu pēctečiem, tad šoreiz visur bija vērojams, ka vairāk balsoja ne tik daudz vecākā paaudze, bet vidus un jaunākā paaudze. Jo mēs esam ļoti strādājuši uz dubultpilsonību, uz to, ka pase ir ne tikai ceļošanas dokuments, bet arī atgādinājums par pilsoņa pienākumiem. Un viens no tiem ir iet vēlēt. Noteikti šogad bija ļoti daudz balsošanas ne tradicionālā veidā. Mēs, PBLA, šogad uzaicinājām neatkarīgu politologu veidot trīs rakstus – informatīvi izglītojošus dokumentus, kuros nevis popularizēta kāda no partijām, bet izskaidrota politiskā bilde, tēls, kāds šobrīd ir Latvijā. Jo mums ir svarīgi, ka cilvēki izdara atbildīgu izvēli! Vairs nav tā, ka visi balso tikai par Nacionālo apvienību, kā tas kādreiz tradicionāli bija. Jo arī pašas partijas mainās, ne viss tur iet gludi un spīdoši. Piemēram, Jaunā Vienotība gandrīz vispār nekas nebija (pirms vēlēšanām), un viņi ļoti labi pabeidza, ņemot vērā to, ka vienubrīd partija gandrīz izjuka...