Viesis

UĢIS BORMANIS ir restorāna «Akustika» vadītājs un dzērienu lietpratējs, izveidojis komandu, kas darbojas gan restorānā, gan arī jaunatvērtajā teātra kafejnīcā.

Tādu nedaudz filosofisku virsrakstu lieku šodienas sarunai, kurā parunāsim par ceļiem, ielām, laukumiem un dažām citām lietām. Mans sarunas biedrs ir Edgars Leitis, Valmierā labi pazīstamā ceļu projektēšanas uzņēmuma Ceļu komforts īpašnieks un darbinieks.

Kad apsēžamies teātra skatītāju mīkstajā krēslā un priecīgā satraukumā gaidām izrādes sākšanos, neaizdomājamies, cik daudz cilvēku piedalījušies, lai tas būtu iespējams. 

Valmieriete ALISE STŪRE Valmieras 5. vidusskolā ir mācījusies no pirmās klasītes. Tur piedzīvojusi vidusskolas izlaidumu un jau pēc pāris gadiem atgriezusies, lai strādātu. Šo mācību gadu viņa jau sāk diplomētas fizikas skolotājas statusā. Latvijas Universitātes pedagogu izlaidumā viņa bijusi vienīgā jaunā fizikas skolotāja.

Fotogrāfi ir interesanti ļaudis – viņi redz to, ko mēs, skriedami pa dzīvi aulēkšiem, parasti nepamanām. Viņi tver mirkļus un prasmīgākie – emocijas, noskaņu un vienā zibsnī tūkstoš vārdu vērtu stāstu. 

Tautā iemīļotais šlāgermūziķis – ģitārists un dziedātājs HARIJS JONIŠKĀNS – savu 70 gadu dzimšanas dienu radu, tuvāko draugu un grupas Kantoris 04 lokā nosvinēja jau maija vidū paša celtajā atpūtas kompleksā Vakarvēji, bet nu viņš 7. septembrī tur iecerējis kārtīgu jubilejas koncertu plašākam klausītāju lokam ar skatuves kolēģiem un uzaicinātiem viesmāksliniekiem.

Valmierietis GUSTAVS MĀZIŅŠ ir aktīvs jaunietis, aizsācējs erudīcijas spēlei «Zini! Mini! Uzzini!», kam septembrī sāksies jaunā sezona, ReTV – ziņu moderators, Valmieras Kultūras centrā – fotogrāfs. Un vēl Gustavs ir skolotājs Valmieras 5. vidusskolā un students Vidzemes Augstskolā, kur studē biznesa vadību 4. kursā.

Olimpiskās spēles Parīzē ir notikušas. Tās daudzi sauc par skaistākajām spēļu vēsturē. Valmierietei AGATEI CAUNEI šīs bija pirmās olimpiskās spēles, bet noteikti ne pēdējās. Agate atvelk elpu pirms nopietniem treniņiem, pirms sacensībām Eiropā, pasaulē. Drīz sāksies jaunā četrgade līdz Losandželosai.

Šī vasara mums basketbola zīmē. Kaut kas nepiepildījās Rīgā, uz kaut ko joprojām ceram Parīzē... Un nav aiz kalniem arī jaunā sezona tepat Valmierā. Par visu to šodien sarunā ar Liesmu ROBERTS ZEILE, basketbola kluba Valmiera Glass/Vidzemes Augstskola ģenerālmenedžeris.

Nākamajā piektdienā jau lielais un tradicionālais notikums būs sācies, jo notiks Valmieras vasaras teātra festivāls. Tas būs pulcējis simtiem interesentu, skatītāju, baudītāju. 

Ir atkal vasaras vidus, un atkal viņš, ražena auguma sirms vīrs, ir ieradies Liesmas redakcijā ar ciemakukulim pāris sau­jām paša lasītu jāņogu un upeņu plastmasas spainītī.

KRISTĪNE KIRILOVIČA dzimusi Mazsalacā, lielāko daļu dzīves pavadījusi Valmierā, kā pati  smejas – tepat novadā vien palikusi.

Laimīgas sagadīšanās dēļ kādudien bija iespēja noklausīties svētrunu, kas vispārējās informācijas troksnī piesaistīja ar tās lakonisko pieteikumu – ar nosaukumu «Kas es esmu?».

Todien diezgan cītīgi pūta vējš un mazus, drebelīgus vilnīšus spītīgi braucīja Gaujas straumei pret spalvu.

Vasaras Saulgriežos un Jāņus gaidot, saruna ar latgalieti. Dzīves upes plūdumā viņa ļāvusies mīlestībai, tāpēc tagad ir vidzemniece. INGA GRĪNBAUMA mīl latvisko, mūsu tradīcijas, mīl grāmatas, to lasītājus un bērnus.

«Šeit ļoti augstu vērtē dzimtas saknes, katrā latviešu mājā ir izpētīts dzimtaskoks, pat izdotas grāmatas.

No Valmieras braucot un visai drīz aiz Bukas nogriežoties pa kreisi, līkumots zemes ceļš vijas uz Burtnieka pusi cauri mežainiem kilometriem un plašiem labību laukiem.

Darīt ļoti atbildīgu un tajā pašā laikā neatkārtojami skaistu darbu – būt klāt cilvēka dzimšanas brīdī – šī privilēģija un reizē grūtums ir bijis SELGAS VIRSKŪNAS dzīves aicinājums.

Aizvien mazliet Mātes dienas noskaņās saruna ar valmierieti LIENI ŠĶIŅĶI, kura ir mamma diviem dēliem un kura ir arī PEP mamma jeb pirmās emocionālās palīdzības mamma.

Zvanu IEVAI ĶĪKULEI, lai aicinātu būt par mūsu viesi, bet signāls telefonā kavējas un itin kā tīšām liek piebremzēt skrejošo dzīves tempu.