Latviešu karavīra stāstiņi
Rīt atkal kalendārā tāds zīmīgs datums. 16. marts joprojām mūsu sabiedrībā tiek vērtēts ļoti dažādi, un laikam jau tas ir pareizi.
Rīt atkal kalendārā tāds zīmīgs datums. 16. marts joprojām mūsu sabiedrībā tiek vērtēts ļoti dažādi, un laikam jau tas ir pareizi.
Mazsalacas Amatu mājas meistare GUNTA JĒKABSONE prot adīt un prot mācīt. Viņa ir meistare, kas māca gan rakstaino dubultcimdu adījumu, gan arī vienkārši māca adīt cimdus, zeķes, somiņas un citas lietas.
Tagad Matīšos un marta beigās jau Ēvelē būs skatāmi radošās apvienības «Smilgas» darbi.
Jau iepriekš iepazīstināju ar dažādām galda spēlēm, kas maksā līdz 15 eiro. Šoreiz vēlos pastāstīt par jau krietni dārgākām spēlēm, kuru cena ir līdz 50 eiro, – ir vietas, kur viena un tā pati spēle var būt dārgāka, ir vietas, kur lētāka.
10. februāra pirmspusdienā pie Ēveles Tautas nama krietns ļaužu pulciņš svinēja Meteņus. Tie latviešiem ir skaļi un priecīgi svētki, jo latviešu senajā laika skaitīšanas sistēmā Meteņos izbeidzas ziema un sākas pavasaris, turklāt Meteņi senāk bija arī jauna gada sākums, un šāda secība, ja tā padomā, mūsu dabas ritumā iegulst loģiski un viegli.
Šoreiz pastāstīšu par veidu, kā man patīk pavadīt savu brīvo laiku, ja ir laba kompānija. Atceros, jau bērnībā man ar māsām patika gan likt puzles, gan arī spēlēt dažādas galda spēles – cirku, domino, domāju, ka šajā kategorijā var pieskaitīt arī dambreti un šahu.
Šoreiz stāsts būs par muzikālo apvienību «Tepat», kas šobrīd ir vēl pavisam svaiga – radusies pagājušā gada rudenī.
Pārskatot vecvecāku bufetes, mēs atrodam traukus, kas tagad šķiet īpaši, un tad mēs uzzinām, ka ļoti daudz no šī trauslā skaistuma tapis tepat Rīgā.
Jau vairākus gadus Latvijā darbojas mantoto kultūraugu kustība. Viņu misija ir apzināt tos mantotos kultūraugus, kas saglabājušies, lai tie nepazūd.
«Ziedu melodijas» ir izstāde, kas līdz janvāra beigām skatāma Kocēnu bibliotēkā. Izstādē var brīnīties par izšūtām gleznām.
Arī Zaļajā kontinentā latviešu dzīvē notiek pārmaiņas. Liesma vēl pērn šad un tad ieskatījās Austrālijā iznākošajā Latviešu Ciema Avīzītē, ko ar tās redaktores Ingrīdas Biezaites laipnu roku regulāri saņēmu.
Mežģīņu piparkūku māksla ir valmierietes Maijas Kajones vaļasprieks. Tas piepildās katru gadu un divu mēnešu garumā. Šogad viņa izcepusi un mežģīnēs izrakstījusi mazākas un lielākas piparkūku sirdis.
Sniegotā 23. novembra dienā sirsnīgā gaisotnē, klātesot meitai Daigai, tika godināts Valmieras novada Dimanta pāris – Uldis un Inta Vanagi.
Oktobra pēdējā pilnajā nedēļā ar viņu satikos Strenčos pie Gaujas tilta.
Šoreiz rubrikā «Nedēļas nogale» nedaudz pastāstīšu par azartisku kāršu spēli puns, kas radusies Malēnijā. Striktas robežas Malēnijai nevar novilkt, bet uzskatāms, ka malēnieši dzīvo Alūksnes novada teritorijā, daļā Gulbenes novada, Apes teritorijā, kā arī daļēji Balvu un Viļakas pusē.
Vidzemes slimnīcas darbinieki izstādē «Mans vaļasprieks», kas diemžēl tikai vienu dienu bija skatāma poliklīnikas reģistratūrā, lepojās ar saviem hobijiem.
Valmieriete SANTA TAURĪTE, iespējams, ir vairāk zināma kā Cukurmamma. Jo tieši šāds nosaukums – Cukurmammas saldumi – ir Santas Instagram kontam, kurā viņa publicē dizaina cepumus, kurus pati veido.
OKSANAS FATEJEVAS hobijs ir veidot brošas no pērlītēm. Un Oksana ir izveidojusi visu, ko vien var iedomāties – sākot no mājdzīvniekiem, beidzot ar ziediem, sirdīm, burtiem un pat traktoru! Tās nēsā gan viņa pati, gan tuvākie draugi, gan ģimene un kolēģi. Oksana stāsta par savu brīvā laika nodarbi.
Šobrīd cilvēkiem dažādās vietās uz zemes iet karsti visdažādākajā nozīmē, taču tāpēc neviens nav pārstājis sapņot par Visumā notiekošo.
«Man liekas, ka būt blakus un atbalstīt cilvēkus, kam ir kādas īpašas vajadzības, ir mans dzīves uzdevums.