Viedokļi

Uz tādu jautājumu gribētos saņemt atbildi gan no ekspremjeres un viņai «piederošās» Vienotības, gan no valdību sagrāvušās partijas Progresīvie.

Deja, dziesma, kokles spēle nav tikai radoša vai izglītojoša nodarbošanās, tas latvietim ir sevis apzināšanās dziļums un paš­izpausme, kas vēsta par mūsu tautas identitāti, gluži tāpat kā latviešu valoda.

Pēdējā mēneša laikā man sanācis piedalīties divos lielākos pasākumos Valmieras tehnikumā, kuru mērķis bija valstiskā līmenī aktualizēt profesionālās izglītības nozīmi šodienas ekonomikā, jo darba tirgus pieprasa arvien zinīgākus un profesionāli motivētus darbiniekus.

Jo tuvāk nāk rudens un tajā gaidāmās nākamās Saeimas vēlēšanas, jo vairāk šķēpu tiek lauzts par visdažādākajiem jautājumiem, risinot kā īstas, tā arī izdomātas pretrunas.

Pagājušajā ceturtdienā Latviju piemeklēja, iespējams, trešais nopietnākais svešzemju dronu ielidojums mūsu valsts gaisa telpā, pārkāpjot Latvijas robežu no agresīvās kaimiņvalsts Krievijas puses.

«Kad pateicu, cik man gadu, viņa pagriezās un aizgāja.» Tā nesen telefonsarunā stāstīja kāds mūsu novada seniors no Rūjienas.

Jāatmet malā profesionālā nenovīdība un skaļi jāatzīst: Jānim Domburam īpašajā LTV raidījumu ciklā Kādai jābūt 15. Saeimai? partiju izvaicāšana tiešām iet no rokas.

Maijs atnāk ne tikai ar manāmi garākām dienām, spožāku sauli debesīs un dārzā uzplaukušajām narcisēm un tulpēm, bet arī ar skaistiem svētkiem par godu mūsu mammām.

Latvijas publiskajā telpā nesen tika sacelta iespaidīga ažiotāža apkārt faktam, ka ne viena vien valsts augstākā amatpersona dažādos laikos un vietās ir izmantojusi lidostu VIP (valsts valodā – ļoti svarīgu personu) zāles. Pēc visa spriežot, dūmu (skandalēšanas tuvojošos Saeimas vēlēšanu dēļ) šajā gadījumā ir ievērojami vairāk nekā uguns.

Maija pirmo četru dienu kalendārā uzreiz divi ļoti būtiski Latvijai svinami datumi. 1. maijs kā varbūt nedaudz globāli atzīmējami, taču tai pašā reizē mūsu tautai tik piedienīgie Darba svētki, vienlaikus arī ar nacionālo identitāti nesaraujami saistītā Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena.

Tuvojoties nozīmīgām gadadienām, šajā gadījumā 4. maijam – dienai, kad 1990. gadā tika pasludināta Latvijas Republikas atjaunošana, tradicionāli ir pieņemts atskatīties uz paveikto un izvirzīt jaunus mērķus nākotnei.

Zaļās enerģijas vilinājums Eiropas Savienībā un arī tik ļoti iztapīgajā Briseles klimata direktīvu ieviesējā Latvijā joprojām aktuāls, par dominanci jauno zaļo piedāvājumu tirgū diezgan aktīvi sacenšoties saules enerģijai, vēja enerģijai un vienu brīdi nežēlastībā kritušajai atomenerģijai.

Vakardīna kalendarā beja tik svareigs datums kai Latgales kongresa dīna. Deļtuo ir dereigi atguodynuot i pīminēt tik svareigu myusu sabīdreibys daļu kai latgalīšus. 

Atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas parlamentiem mūsu Saeimas likumdevējus par necienīgu uzvedību un izteikumiem var pārmācīt pat «ar eiro». Liedzot tiesības piedalīties pat sešās parlamenta sēdēs, viņam/viņai arī atvelk no algas.

Katram savi pavasara darbi – kāds, tiklīdz izkūst sniegs un zemīte mazliet iesilst, metas dārza darbos. Ja nav sagrābtas pērnās lapas, tad sāk ar to.

Palēnām tuvojoties kārtējām Saeimas vēlēšanām, ar gluži vai neizbēgamu nolemtību dienas kārtībā atkal ir nonācis jautājums par nepieciešamību mainīt vēlēšanu sistēmu.

Savulaik mūsmājās Maigas tante staigāja visiem pakaļ un slēdza nost gaismu, ja kāds bija brītiņu izgājis no istabas, piemēram, uz tualeti.

Latviešu valodā vārdam vakars ir pietiekami bagāts un daudzveidīgs saturs. Vakars kā vienkārši viena un neapstrīdama diennakts daļa.

Vecāka loma bērna audzināšanā, izglītošanā un skolas loma šajās pašās vērtībās – kas kopīgs un atšķirīgs?

Kārtējo reizi svarīgs ārzemju notikums mūsmājās tiek partijiski skaidrots no pašu iedomu un iegribu skatupunkta. Vienotības stutētāji tēloti brīnās: kāpēc Ainārs Šlesers aiz kauna zemē nelien?