Viedokļi

Rīt Saeimas sēdē tiks lemts par tādu jautājumu kā Latvijas izstāšanās no Otavas konvencijas jeb, ja citiem vārdiem, – par atteikšanos no kājnieku mīnu ražošanas, tirgošanas un izmantošanas aizlieguma.

Diskutējot par pašreizējo pensionāru finanšu situācijas uzlabošanu, publiskajā telpā aktualizējušās diskusijas par «bāzes pensiju».

Nupat jau nāk pavasara karstā sezona arī visiem tiem ielu darbiem, kas Valmierā un ne tikai novada galvenajā pilsētā vien pērnajā rudenī tika iesākti un pa ziemu – atbilstoši saprātīgu projektu konceptam – bija iesaldēti.

Lai ko šodien nomierinošu stāstītu pašmāju un ārzemju politiķi un dažādu Eiropas valstu drošības dienesti, reāli tomēr dzīvojam kiberkara apstākļos.

Lasot Birzulīša dienasgrāmatu, lāgiem bija jāliek tā nost un jāraud…

ASV prezidents ir skarbi uzrādījis, cik nopietni uztverams viņa neoficiālais tituls «brīvās pasaules līderis». Tieši tas patlaban padara Rietumu «brīvo pasauli»* tik nervozu.

Man mājās ir tāds smago grāmatu plaukts. Ne katra no tām ir smaga svarā, bet vairāk saturā.

Viņnedēļ gadījās parunāt ar Latvijā pazīstamas būvfirmas vadītāju.

Šīs nedēļas sākumā uz pirmo sanāksmi kopā sanāca tādi ļaudis kā birokrātijas mazināšanas pasākumu darba grupa.

Kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Kijiva pieņēmusi ASV ierosinājumu pamieram, nosacītā bumba tika iesperta Kremļa pagalmā, gaidot Krievijas prezidenta reakciju uz šo labas gribas žestu no kara plosītās Ukrainas puses.

Februārī noskatījos Valmieras teātra izrādi «Cilvēkam vajag suni».

Arī Igaunijas valdošās koalīcijas deputāti vairs nedrīkstēs slimot. Varbūt tos, kuri šādu greznību tomēr atļausies, svarīgos balsojumos parlamentā nogādās pat nestuvēs.

Viendien man bija randiņš Vecpuišu parkā. Tajā ir daži visai grezni koka atpūtas soli ar līkumotām metāla kājām un lielu atzveltni.

Nupat pavasaris klāt, teju katru sestdienu ja ne kāds lielāks tirdziņš tepat mājās vai tuvākajā apkārtnē, tad ierastie nedēļas nogales tirgi Valmierā vai kaimiņpilsētā katram gardēdim vai vienkārši īstas pārtikas kārotājam allaž pa ceļam.

Pagājušās nedēļas nogalē kļuva zināms, ka šā gada 5. jūnijā līdz rajona tiesai beidzot ir nonākusi bijušā Saeimas deputāta Reiņa Znotiņa lieta.

Kamēr Latvijā premjere Evika Siliņa kopā ar savu pozīcijas partiju Jaunā Vienotība kaut kur dziļi lejā zem nosacītā valdības auto stūres nu jau izmisīgi ar kāju meklē akseleratora pedāli solītajam Ministru kabineta restartam, pasaulē visas labās un sliktās lietas turpinās bez lielām pārmaiņām.

Mēs, atsaucoties uz aktuālu sakāmvārdu, no varbūtēja šaus­mīga gala tiekam «sargāti» ar ikdienišķi bezgalīgām šausmām. Taču tautas pacietība šķiet neizsmeļama.

Dzīvojam laikmetā, kad medicīnai būtu jābūt tik pieejamai kā nekad.

Pēdējo dienu lielās politikas kaislības – asa vārdu pārmaiņa starp ASV un Ukrainas prezidentiem Baltajā namā, kura izcēlās dēļ dažādiem viedokļiem par tā arī neparakstīto vienošanas par Ukrainas retzemju metāliem, līdztekus visam pārējam raisa arī pārdomas par tādu tēmu kā ārvalstu investīcijas.

Šoreiz nerunāsim par velosipēdiem, kurus lielākoties lieto nosacītajā vasaras sezonā un kuru svars tomēr ļauj šo braucamo arī pēc šādas problēmas uzrašanās normālā veidā nogādāt līdz vietai, kur mīksto riepu saremontēt uzreiz pašam (ja ir tādas prasmes) vai arī atstāt divriteni līdz brīdim, kad būs iespējama šī procedūra, izmantojot apmaksātu profesionāļa pakalpojumu.