Vakar Ukrainas galvaspilsētā Kijivā ar solidaritātes apliecinājumiem ukraiņu tautai, kura jau apaļus četrus gadus cīnās pret pilna mēroga Krievijas agresiju, ieradās daudzu Eiropas un pasaules valstu līderi, viņu vidū arī Eiropas Savienības vadošās amatpersonas – Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta.
Plašas un kaismīgas diskusijas ir izraisījis Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) paustais viedoklis par nepieciešamību «stiprināt politisko atbildību» valsts kapitālsabiedrībās, tostarp tādēļ, ka šādas ieceres varbūtēja īstenošana dzīvē kļūs par pagriezienu prom no līdzšinējā valsts kapitālsabiedrību depolitizācijas kursa.
Šodien paiet četri gadi, kopš asiņainais Kremļa punduris sāka mūsdienu civilizētajā Eiropā līdz tam neiedomājamu agresiju pret mierīgu kaimiņvalsti, tajā rītā līdz zobiem nobruņotie Krievijas karapulki ielauzās Ukrainas teritorijā, uzbrūkot gan pa sauszemi, gan pa jūru, gan no gaisa...
«Ja nebūtu kara, mēs nesatiktos,» arvien biežāk dzirdu sakām ukrainietes, kuras kara laikā esmu satikusi Valmierā, un pašlaik viņas ir tās, kas uzsver, ka jādomā pozitīvi, jo «parastam cilvēkam vispirms ir jāpadomā par sevi».
Ziemas spēles piekaļ pie televizora ekrāniem pat tos, kurus ikdienā neinteresē sporta ziņas. Tikmēr pazīstams sporta žurnālists ietekmīgā ziņu portālā donkihotiski aicina skolas sargāt no olimpiskās kustības propagandas.
Pirms nepilna gada manā mājā notika aptauja par to, vai vēlamies, lai vēl viena kompānija ievilktu savu optisko kabeli.
Tiešsaistes platformā manabalss.lv ir izvirzītas divas iniciatīvas, no kuru apspriešanas Latvijas likumdevējiem acīmredzami nekādi neizdosies izvairīties un kuras abas tikpat acīmredzami jau sastopas ar t.s. finanšu sektora pretestību.
Stacijas ielas republika ir pašpietiekama, itin kā būtu radusies un veidojusies paralēli pārējai Valmierai – ar savu vēsturi un likteni, ar savu stāstu, tāpat kā citi mikrorajoni. Garajai Stacijas ielai kā ar ķemmi rūpīgi nošķirtam, taisnam celiņam matos, pirms tos sapin divās bizēs, abās pusēs ir tai piederīgas lielākas un mazākas ieliņas.
Pirmdienas rīts atnāca ar ziņu par kārtējo piemēru, kā mūsu valstī tiek pilnīgi bezjēdzīgi tērēta nodokļu maksātāju nauda.
Nolīst, būt zemākam par zāli, piedzerties līdz zemei – es nezinu, kādas metodes un iespējas vēl vajadzētu izmantot Starptautiskās olimpiskās komitejas pārstāvjiem, kuri nobalsoja, ka ukraiņu atlēts jāizslēdz no sacensībām tikai tāpēc, ka viņam galvā bija ķivere ar to meiteņu un puišu fotogrāfijām, sportistam tuviem cilvēkiem, kuri nogalināti Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā.
Šķiet, pieredzēsim vēl vienu latvju vēlētāju stulbuma līmeņa mērījumu: kārtējais saulvedis tomēr ticis pie jau reģistrētas partijas ar tiesībām kandidēt Saeimas vēlēšanās.
Jau kādu laiku mācos, lai iegūtu B kategorijas autovadītāja apliecību.
Latvijas sabiedriskajā medijā LSM.lv pastāv projekts ar nosaukumu «Jēgpilna birokrātija».
Jūs taču atceraties, kā gāja Harisam Džeroma K. Džeroma humoristiskajā romānā «Trīs vīri laivā, nerunājot nemaz par suni», kad viņš Britu muzejā bija ieinteresējies medicīnas rokasgrāmatā palasīt par kādu savu kaiti.
Ko tik nesadarīsi un nesarunāsi, pieticis pie ļoti iespaidīgām finansēm!
«Jūsu pieredze, kurš ir labākais bērnudārzs Valmierā?» ir bieži ierakstīts jautājums sociālajos tīklos, kad Valmieras māmiņas ir nupat tikušas pie zīdainīša un gatavas sākt organizēt bērniņa dzīves gājumu.
Kaimiņvalsts premjers Kristers Mihals šonedēļ «no kanceles» paziņoja: Rail Baltic trases būvniecībā Latvija atpaliek par diviem gadiem. Tāpēc viņš apgalvoja, ka Tallina «cenšas izdarīt spiedienu» uz mūsu valdību.
Jau labu laiku Latvijā populāras ir kokos iekārtas virvju- trošu sistēmas, sauktas par Tarzāna takām, kas paredzētas vairāk vai mazāk ekstrēmām brīvā laika izklaidēm dabā.
Plašu rezonansi publiskajā telpā ir izraisījis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) lēmums atņemt Latvijas pilsonību Ņikitam Oboznijam – 29 gadus vecam vīrietim, kurš piedzimis un visu mūžu nodzīvojis Latvijā, taču bērnībā viņam bijusi Ukrainas pilsonība.
Skaļi virsraksti un populistiskas runas pēdējā laikā arī ekonomikas nozarē nodarbojas ar sabiedrības biedēšanu, prognozējot mazo uzņēmumu bojāeju un zīmējot situāciju lauku reģionos pavisam drūmās krāsās. Vai tā ir patiesība?