Viedokļi

Saeima pēc ilgiem un šķietami bezgalīgiem ķīviņiem beidzot ir izmocījusi diskutablās Stambulas konvencijas apstiprināšanu. Pie tam konvencija ir apstiprināta steidzamības kārtā, kas liedz Valsts prezidentam to noraidīt.

Ziemu tās tradicionālajā veidolā – ar pietiekami biezu sniegu un noturīgu ledu uz ūdenstilpēm – katrs uztveram pa savam.

Decembra pirmā svētdiena ir noteikta kā atceres diena ar ļoti garu nosaukumu: «Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena».

Kamēr nav zināmi tavi politiskie, reliģiskie un jebkuri citi uzskati un kamēr tos neesi demonstrējis apģērbā vai tie nav rakstīti uz pieres, tikmēr vari atrasties jebkurā svešu cilvēku kompānijā.

Man ir pat ļoti žēl, ka mūsu sabiedrības klusais sapnis – tomēr reiz «atriebties Piritai/Tallinai» par 1980. gadā garām palaisto iespēju rīkot olimpisko jahtu regati Rīgas jūras līcī – aprāvās tik ātri, pat īsti neuzņēmis apgriezienus.

Pie mētāšanās, nekonsekvences un nesaprotamu lēmumu pieņemšanas procesa Latvijas politikā kopumā jau ir pierasts.

Tieslietu ministrija (TM) skatīšanai Ministru kabinetā virza likumu izmaiņas, atbilstīgi kurām tas soda veids, kas šobrīd tiek dēvēts par nosacītu brīvības atņemšanu, jau drīzā nākotnē var kļūt par vēl nosacītāku sodu.

Gogolim bija aizraujošs stāsts par to, kā iedzīvoties, ja izdodas sarakstos ierakstīt mirušās dvēseles, bet pie mums ir – pazudušās dvēseles.

Kad lielu daļu Latvijas kaut uz laiciņu pārklāj sniega sega un ar priecīgiem noskaņojumiem bagātākās pašvaldības jau steidz greznot Ziemassvētku egles, varēja cerēt, ka vismaz uz brīdi pieklusīs arī opozīcijas partiju skaļais, tik un tā ātri pat nerealizējamais pieprasījums vākt balsis šīs Saeimas atlaišanai.

Pēc valsts svētkiem parasti lēnā garā sāku gatavoties nākamajiem svētkiem – Ziemassvētkiem.

Saeimas deputāta Andreja Ceļapītera pēkšņā – varbūt pat demonstratīvā – patriekšana no Jaunās Vienotības (JV) frakcijas uzrāda: ikgadējā cīņā par budžeta pieņemšanu atkal premjerpartiju un tās finanšu ministru ir pilnībā pārņēmusi «drupaču lasīšanas» apsēstība.

Pagājušās ceturtdienas, 16. novembra, Valmieras novada pašvaldības domes sēdes viens lēmums sacēla pamatīgu traci sociālajos tīklos.

Sabiedriskās domas izpētes uzņēmuma SKDS novembra sākumā publiskotie politisko partiju reitingi (kuros atspoguļots vēlētāju viedoklis, kāds tas bija oktobra vidū) liecina par atbalsta samazināšanos vienai no jaunās valdošās koalīcijas partijām – Progresīvajiem.

Cilvēki sākotnēji bija skeptiski par pašapkalpošanās kasēm, jo kā tad tas būs, ka paši skenēs preces? Bet pierada, un tagad brīžiem liekas, ka, piemēram, lielajā Maxima rindas uz paš­apkalpošanās kasēm ir lielākas nekā rindas, kur preces skenē kasieri.

Latvijas valstij ir nākusi klāt vēl viena gadskārta. Laiks, ko esam nodzīvojuši kopš iepriekšējiem valsts svētkiem, nav mums bijis ne vienkāršs, ne rāms, ne arī turpmāk vieglākas dienas sološs, bet gan jaunā cīņā saucošs. 

Jo vecāka kļuva, jo biežāk mamma atcerējās savu mīļo brālīti Osvaldu.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka rīkoja savu ikgadējo tautsaimniecības konferenci (šoreiz ar nosaukumu Recepte ekonomikas izaugsmei), kurā tradicionāli piedalījās liels skaits ārvalstu ekspertu un dažādu «bijušo».

Novembris ir patriotisks laiks, jo šajā mēnesī atzīmējam gan Lāčplēša dienu, kas ir Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas diena, gan 18. novembri, kas ir Latvijas Republikas proklamēšanas diena.

Kas būtu domājis, ka 2011. gada 11. maijā Eiropas Padomes (EP) sēdē pieņemtā Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija) dažu politiķu (to vidū arī Latvijas) prātiem izrādīsies tik nesagremojams produkts, ka īpašu iebilžu vai tikai ieganstu dēļ vairākās ES valstīs netiks ratificēts.

Nupat atkal Latvija saposusies uz militārās rūpniecības attīstību.