Viedokļi

Gana plašu rezonansi raisījis Rēzeknē notiekošs tiesas process, kurā tiek skatīta organizācijas «Gribu palīdzēt bēgļiem» projektu vadītājas Ievas Raubiško lieta. 

Teic, ka muļķībai nav robežu. To, ka tai ir lielas iespējas plesties ne vien plašumā, bet arī augšup un pārvarēt, ja nu ne gluži Zemes pievilkšanas spēku, tad saprātīgas domāšanas robežas gan, apliecina pie Ādažu militārās bāzes nesen uzslietā «Militarizētās tēlniecības kompozīcija».

Oktobris pie mums vairs nav veļu mēnesis vai lapkritis, bet laiks, kad dzīvai būtnei pagriežam muguru – cilvēks atgriežas darbos, pilsētas siltumā, bet savu dzīvnieku atstāj, kur pagadās.

Finišam tuvojas tiesas prāva, kurā biedrības Gribu palīdzēt bēgļiem projektu vadītāju Ievu Raubiško apsūdz par nelikumīgas robežas šķērsošanas organizēšanu personu grupai. 

Domāju, visi latvieši zina, ka rudens galvaspilsēta ir Sigulda, tur paveras visskaistākie rudens skati, kad saule rotājas uz zeltainajām koku lapām.

Ierobežojumi darbaspēka pieejamībā liek uzņēmumiem domāt par veidiem, kā strādāt gudrāk, tostarp ieguldot darbinieku prasmju un zināšanu attīstībā.

Pagājušajā nedēļā interesenti Jāņa Dombura vadītajā raidījumā «Kas notiek Latvijā?» varēja vērot vārdu apmaiņu starp finanšu ministru Arvilu Ašradenu (JV) un dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» būvniecības koordinatoriem. 

Klimata un vides ministrija (KEM) plāno turpināt programmu, kas dotē elektroauto vai hibrīdauto ar ārēju uzlādi iegādi iedzīvotājiem, īpaši daudzbērnu ģimenēm. To līdz šī gada beigām finansē no Emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta (nevis valsts budžeta) līdzekļiem.

«Es katru dienu domāju par savu vietu nākotnes infrastruktūrā,» teica talantīga meitene, ģimnāziste.

Dziesmu un deju svētku māksliniecisko kolektīvu vadītājiem darba samaksu veido pašvaldības piešķirtais atalgojums un valsts budžeta mērķdotācija. Proporcionāli valsts mērķdotācijas daļa līdz šim veidojusi samaksas mazāko daļu. Cenšoties rast pienācīgu risinājumu un mainīt darba samaksas sistēmu, domājot par Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstību un saglabāšanu, turpmākos trīs gadus valsts uz pusi palielinājusi mērķdotācijas apjomu Dziesmu un deju svētku māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai.

Vakar valdības ārkārtas sēdē tika precizēti pēdējie skaitļi Finanšu ministrijas sagatavotajā likumprojektā par 2025. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam.

«Te nau nekāda skola kad visiem jāpiekasās kā es rakstu,» kādā interneta vietnē savstarpēji nepazīstamu cilvēku diskusijā par latviešu valodu un pareizrakstību ērcīgi iebilda kāds aizkaitināts, bet pašpārliecināts grafomāns, «galvenais kad cilvēki viens otru saprot un man vienalga kādā valodā runā… es neščiroju cilvēkus... man nau problēmu, es varu arī pa krieviski un pa angliski ja vaig, bet dēļ tādas attieksmes kā jums arī rodas komflikti… Karoče beidziet kurināt naidu. Kā nenormāli ar to latviešu valodu visās vietās, agrāk kāda vaina bija? Visi draudzīgi dzīvojām.»

Mazskaitlīgais otrdienas protesta pikets Jēkabielā būs devis papildus pārliecību valdībai, ka viss sabiedrības sašutums par tās ķeršanos klāt otrajam pensiju līmenim ir tikai «kaķa lāsti».

No pēdējā laikā mūsu pašu valstī notiekošajiem absurdiem, manuprāt, viena no bezkaunīgākajām darbībām ir savulaik būvnieku karteļa (Konkurences padomes pirms vairākiem gadiem konstatēta aizliegta vienošanās par objektu sadali 10 lielu Latvijas būvfirmu starpā) lietās iesaistītās Rere grupas attieksme pret pasūtītājiem objektos, kuru vērtība mērāma eiro miljonos un pat desmitos miljonu. Par to plašāk viņsvētdien LTV1 informēja raidījums De Facto.

Latvijas sabiedrības uzmanības centrā jau kārtējo reizi nonākuši emigrācijā esošie Krievijas opozicionāri, kuru savstarpējo attiecību skaidrošana plašsaziņas līdzekļos jau nodēvēta par cilšu kariem.

Oleksandrs krita, aizstāvot Avdiivku tur notikušā armagedeona laikā, kad ienaidnieki pat drupas nolīdzināja.

Sena ir atziņa, ka labāk ir iekost sev mēlē, lai tikai nepateiktu kaut ko līdz galam nepārdomātu vai aplamu.

Kad jāraksta ar zīmuli vai pildspalvu, roka neklausa. Es cenšos kā nesen rakstīšanā ielauzījies otrklasnieks, bet ikreiz brīnos, cik gan kādreizējais, gluži glītais rokraksts nu izskatās svešāds!

Politikā bieži vien «mājieni ar mietu» tiek izteikti maldinoši biklā, pat viegli bailīgā toņkārtā: «Nē, nē, ko jūs, tiešām nepārprotiet mūs – apgalvot, ka varam neatbalstīt budžetu, būtu stipri vien pār­agri!»

Šķiet, ka lētā politiskā populisma pilnā ielu pārdēvēšanas kampaņa nupat būs beigusies arī mūsu pusē. Vietējā ekspertu troika savu darbu paveikusi, novada deputāti apstiprinājuši. Šajās izdarībās, protams, arī daža laba loģiska lieta sanākusi, kamēr šis un tas – vienkārši ķeksīša pēc.