Viedokļi

Saeimas opozīcijā esošais Apvienotais saraksts (AS) nule atkal ir aktualizējis vienu no saviem priekšlikumiem, kas jau kļuvis par šī politiskā spēka sava veida «firmas zīmi».

Vakar pilnīgi pamatoti teju visā Latvijas teritorijā notika pasažieru pārvadātāju protesta akcija Viena stunda bez sabiedriskā transporta.

Piektdien Latvijas valdība ārkārtas sēdē pieņēma Ārlietu ministrijas izstrādātos noteikumus par Latvijas nacionālo sankciju noteikšanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu.

Ja nebūtu šovasar aktualizējies dzīvokļa remonts, es neuzzinātu, cik ļoti ir samilzis meistaru trūkums.

Būs interesanti vērot, vai zemsaviešu un kreiso strīds par mežu (ne)ciršanu aizies dziļumā, kritiski pārsniedzot abu politisko spēku arvien neizbēgamāko vajadzību «profilēties» savu vēlētāju acīs?

Kādreiz tirdzniecības automātos varēja iegādāties šokolādes batoniņus un citas uzkodas.

Labi tas vai slikti, bet ikdienā man sanāk pietiekami daudz pārvietoties ar auto. Lielākoties pilsētas režīmā Valmierā un Cēsīs, bet ir jau arī šosejas un lauku ceļi manā loģistikā.

Šā gada 4. septembrī plašsaziņas līdzekļos izskanēja ziņa, ka AS «Rīgas Siltums» padome ir atstādinājusi no amata uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Ilvaru Pētersonu.

Nav noslēpums, ka mājokļu pieejamība ietekmē investīciju vidi un darba tirgu: kvalificēti speciālisti, kādus vēlētos piesaistīt ikviens darba devējs, sagaida atbilstošu atalgojumu, karjeras izaugsmes iespējas un ērtu dzīvi darbavietas tuvumā, bet investori ir gatavi investēt tikai tur, kur pulcējas cilvēki un notiek attīstība. 

Latvijā valsts valoda ir tikai un vienīgi latviešu valoda. Iespējams, šajā sakarā pat krietni par vēlu nāca pirms trim gadiem Saeimā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā.

Ziedot un neteikt par darīto – tas man šķiet tik patiesi. Ziedoju, iedevu, atbalstīju, jo dot jau bija mana izvēle, saklausot lūgumu, nevis kāda diktēts uzdevums. Tas bija sirds lēmums.

Nav noticis nekas traģisks, pat ne ārkārtējs. Normāla biznesa prakse: lielražotājs nopērk mazo, lai nemaisās pa kājām. Vien alusmīļa naivajā sirdī iezogas vilšanās.

Nedēļas sākumā sociālajos tīklos lasīju dažādus viedokļus par to, kā cilvēki posa bērnus uz pirmo septembri un ko mēs vispār saprotam ar terminu «svētku apģērbs».

Vasara ir laiks, kad sanāk vairāk pabraukāt apkārt pa Latviju, tāpat pavērot, kas jauns notiek arī jau ierastos maršrutos pa asfaltētiem lielceļiem, piemēram, uz šosejas Valmiera – Cēsis.

Šīs nedēļas sākumā kļuva zināms, ka valdošo koalīciju veidojošās partijas vienojušās vakantajam tiesībsarga amatam virzīt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesori, zvērinātu advokāti Karinu Palkovu, kuras kandidatūru šim amatam piedāvāja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Nebūs melots, apgalvojot, ka meža nozare ir nozīmīgs nodokļu pelnītājs un maksātājs Latvijā. 

Ikviens cilvēks piedzimst, turēdams rokā loterijas biļeti varbūtībai, ka viss viņam dzīvē būs uz tip top, oki doki vai vismaz čiki piki un dzīves spēlē iekritīs pilna loze.

Uzņēmēju organizāciju striktā turēšanās pie pavasarī izteiktā piedāvājuma valdībai – atrast nākamā gada valsts budžeta projektā iespējas ietaupīt 850 miljonus eiro – droši vien ir nereālistiska. Taču politiski svarīga. 

Nupat publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Latvijas starptautiskā tēla veidošanai un valsts atpazīstamības veicināšanai pēdējos piecos gados ir iztērēti gandrīz seši miljoni eiro, kamēr vienlaikus par to, kāda ir atdeve no šiem līdzekļiem, nevienam nav nekādas īpašas nojausmas.

Premjerpartijā briest notikums, kas mūsu pārpārēm «safrizētajā» politiskajā kultūrā šķiet teju skandalozs. Būšot reāla konkurence uz Vienotības valdes priekšsēdētāja amatu.