Arī medicīnā ir jāšaubās

Vai uzskatāt sevi par valmierieti?

Esmu dzimis Rīgā, bet no piecu gadu vecuma dzīvojis Valmierā un uzskatu sevi par valmierieti,  līdz vidusskolas beigām dzīve saistījās ar šo pilsētu. Tolaik, 1971. gadā, Pārgaujā pabeidza jaunas vidusskolas būvniecību. Jauna skola, jauni skolotāji, būs peldbaseins — kāpēc gan ne? Piederēju pie 4. vidusskolas pirmā metiena...

Domāju, ka vismaz vidusskolas posmā jaunam cilvēkam Valmiera ar savu infrastruktūru un kultūru bija un ir veiksmīgs tramplīns tālākajam.

Kāda tolaik bija Valmiera — citāda?

Domāju, ka ļoti skaista gan toreiz, gan tagad, — tāda mana pārliecība.

Bērnībā  fascinēja Gauja. Man toreiz šķita, ka tajā ir tik daudz vietu, kur peldēties. Cilvēki mācēja atpūsties, viņiem bija vairāk brīva laika, kurā satikties. Rūpniecības radītais slogs kaut kā īsti vēl nenomāca, lai gan jau pilnā sparā strādāja gan stikla šķiedras rūpnīca, gan piena kombināts un citi uzņēmumi, tomēr kopumā pilsēta bija gana sakārtota. Attīstījās Rūpniecības ielas kvartāls, privātmāju rajoni, pilsētas centrā glīts lielveikals ar restorānu. Neasfaltētu ielu gan bija vairāk. Lielie puiši brauca ar motocikliem, izrādoties meitenēm, savukārt puikām bija ko skatīties...