Kristaps Dzvinko

Romantisko Valmieru meklējot

22.Janvāris, 2013
Valmierietis
Laikrakstā

EGONS ZIEDIŅŠ lielāko mūža daļu veltījis savai profesijai, kas vienlaikus ir arī hobijs — vācu valodai. Otrajā pasaules karā iesaukts leģionā. Sarakstījis vairākas mācību grāmatas. No saviem astoņdesmit septiņiem gadus septiņdesmit pavadījis Valmierā.

Par «normālo», «nenormālo» un iekšējiem ekrāniem

10.Septembris, 2012
Viedokļi
Laikrakstā

Pagājušajā nedēļā Valmierā risinājās Baltijas jūras dokumentālo filmu forums, kas bija īpašs notikums Valmieras kino dzīvē, jo iespēja skatīties šāda veida filmas šeit nerodas tik bieži. Tā bija arī laba atslodze no Amerikas Savienotajās Valstīs pēc noteiktiem šabloniem ražotā kino, kas ieņēmis vadošu lomu gan Valmieras, gan visas Latvijas kinoteātros. Izrādās, arī citās valstīs tiek radīts brīnišķīgs kino, tikai mēs par to zinām ļoti maz, jo to darīt mums zināmu ir komerciāli neizdevīgi.

Valmierā notiek Baltijas jūras dokumentālo filmu forums

5.Septembris, 2012
Kultūra un izklaide
Portālā

No 5. līdz 9. septembrim jau 16. reizi norisināsies Baltijas jūras dokumentālo filmu forums. Šogad pirmo reizi Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma vēsturē filmas tiks rādītas ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas reģionos -Valmierā, Jēkabpilī un Liepājā! Programmā Citāda realitāte iekļautas filmas, kas vedīs skatītājus ceļojumā gan uz Čīli un Argentīnu Dienvidamerikā, gan Centrālāfrikas Republiku un Libēriju Āfrikā un Palestīnu Tuvajos Austrumos, kā arī uz dažādām Eiropas valstīm.

Ar milzīgu azartu un lielu aizrautību

12.Aprīlis, 2011
Valmierietis
Laikrakstā
  • Mācījusies Nautrēnu pamatskolā un Rēzeknes mūzikas vidusskolā;
  • Studējusi Mūzikas akadēmijā (toreiz Konservatorijā);
  • Strādājusi Saldus mūzikas skolā par direktori un diriģenti;
  • Valmierā kormūzikas lauciņā jau vairāk nekā 20 gadus;
  • Vada korus «Skan», «Imanta», Valmieras Mūzikas skolas kori un 5. vidusskolas kori.

Daudzi man jautā, kur man tāda enerģija. Nu kāda ir, tāda ir. Kora priekšā, protams, neguļu, — guļu mājās. Un vēl man enerģija rodas  tur, ka es apzināti jau no kādiem 18 gadiem guļu pusdienlaiku. Atceros, kad no Konservatorijas atbraucu mājās uz laukiem, gulēju, cik vajadzēja, kad cēlos, visu izdarīju, man nevajadzēja nekad teikt – dari to un to.

Mūzikai neviens nevar neko padarīt

7.Marts, 2011
Kultūra un izklaide
Laikrakstā

Šo­va­kar le­ģen­dā­rā val­mie­rie­te pia­nis­te Jautrīte Putniņa Lat­vi­jas Na­ci­o­nā­la­jā ope­rā sa­ņem Lie­lo mū­zi­kas bal­vu par mū­ža ie­gul­dī­ju­mu. 8. marts ir arī Jaut­rī­tes dzim­ša­nas die­na, un šo­gad vi­ņas ga­ra­jam un, kā vi­ņa pa­ti sa­ka, «dī­vai­na­jam» dzī­ves gā­ju­mam pie­pul­cē­jas as­toņ­des­mit ot­rais gads. Var­būt kā­dam šķi­tīs, ka šā­dā ve­cu­mā jau ir pa­teikts viss, bet ie­spē­jams, ka tie­ši tad ir vis­vai­rāk ko teikt.

Demogrāfiskais dibens

28.Februāris, 2011
Viedokļi
Laikrakstā

Mū­su valsts gal­ve­nais kon­so­li­dē­tājs Val­dis Dom­brov­skis jo­pro­jām ru­nā sa­vos ie­ras­ta­jos abs­trak­ta­jos ter­mi­nos, ku­ru īs­to no­zī­mi jeb to, kas pa­tie­sī­bā aiz tiem slēp­jas, zi­na ti­kai viņš pats un vi­ņa sa­bied­ro­tie. Prem­jers cen­šas paust op­ti­mis­mu ar frā­zēm, ka «ir sa­snieg­ta sta­bi­li­tā­te fi­nan­šu tir­gū», «ak­ti­vi­zē­jies darbs ēnu eko­no­mi­kas ap­ka­ro­ša­nā», «jā­tur­pi­na struk­tu­rā­lās re­for­mas» utt.

Par zīmēm, mītiem un skaidru domāšanu

14.Februāris, 2011
Kultūra un izklaide
Laikrakstā

Valdis Celms (1943) bei­dzis Lat­vi­jas Māk­slas aka­dē­mi­jas Rūp­nie­cis­kās māk­slas (Di­zai­na) no­da­ļu (1970), ie­gu­vis māk­slas ma­ģis­tra grā­du (1999). Lat­vi­jas Māk­sli­nie­ku sa­vie­nī­bas biedrs (1972) un Di­zai­ne­ru sa­vie­nī­bas biedrs (1994). Dar­bī­bas jo­mas: di­zains, ki­nē­tis­kā māk­sla, vi­des māk­sla, fo­to­grā­fi­ja, gra­fis­kais di­zains. Pē­ta lat­vju rak­stu zī­mes, māk­sli­nie­ka Gus­ta­va Klu­ča dar­bī­bu, ki­nē­tis­kās un vi­des di­zai­na pro­blē­mas. Sa­rak­stī­jis grā­ma­tu «Lat­vju raksts un zī­mes». Lat­vi­jas Diev­tu­ru sa­drau­dzes diž­va­do­nis. Treš­dien, 16. feb­ru­ā­rī, pl. 15 Val­mie­ras mu­ze­jā tiks at­klā­ta Val­da Cel­ma iz­stā­de «Mīts vai pa­tie­sī­ba?» Pie­da­lī­sies arī pats māk­sli­nieks. Iz­stā­de at­vēr­ta līdz ap­rī­lim.

Eiroredzējums

14.Februāris, 2011
Viedokļi
Laikrakstā

Jau des­mit ga­dus da­ļa tau­tas sa­jūs­mi­nās vai vis­maz iz­lie­kas, ka sa­jūs­mi­nās par Ei­ro­vī­zi­jas dzies­mu kon­kur­su. Ot­ra da­ļa tik­pat ak­tī­vi iz­rā­da sa­vu no­rai­do­šo at­tiek­smi. Abas at­tiek­smes šim pa­sā­ku­mam dod spē­ku pa­stā­vēt, at­tīs­tī­ties un ar­vien vai­rāk ko­mer­ci­a­li­zē­ties.

Atbildības interpretācijas

31.Janvāris, 2011
Viedokļi
Laikrakstā

Lau­pī­ša­na Jē­kab­pi­lī ie­priek­šē­jā ne­dē­ļā ak­tu­a­li­zē­ja jau­tā­ju­mu par amat­per­so­nu at­bil­dī­bas ro­be­žām. Iekš­lie­tu mi­nis­tres Lin­das Mūr­nie­ces de­mi­si­ju pie­pra­sa po­li­cis­tu arod­bied­rī­ba, par mi­nis­tres at­bil­dī­bu un de­mi­si­jas ne­pie­cie­ša­mī­bu iz­tei­ku­šies arī po­li­ti­ķi un ci­ti sa­bied­rī­bā zi­nā­mi cil­vē­ki. To­mēr mi­nis­trei par sa­vu at­bil­dī­bu ir ci­tas do­mas.

Kaķi, lauvas un protestētāji

14.Janvāris, 2011
Viedokļi
Laikrakstā

Pirms di­viem ga­diem 13. jan­vā­rī Rī­gā ri­si­nā­jās mier­mī­lī­go Lat­vi­jas ie­dzī­vo­tā­ju ska­tī­ju­mā dra­ma­tis­ki no­ti­ku­mi. Pēc da­žu po­li­ti­ķu re­klā­mas pa­sā­ku­ma ar cē­lu no­sau­ku­mu «tau­tas sa­pul­ce» iz­cē­lās ie­lu grau­ti­ņi. Kā mēs šo­dien re­dzam, re­klā­ma ir at­mak­sā­ju­sies. Sa­pul­ces gal­ve­nie ini­ci­a­to­ri Atis Pa­briks ir aiz­sar­dzī­bas mi­nistrs, bet Ai­gars Što­ken­bergs — ties­lie­tu. Kas bi­ja īs­tais sa­pul­ces mēr­ķis?

Par saulgriežiem, Ziemassvētkiem un senču saknēm

21.Decembris, 2010
Dzīvesstils
Laikrakstā

BAIBA (va­lod­nie­ce, 27) un JURIS (tie­su me­di­cī­nas eks­perts, 27) IVULĀNI ar dē­lu Jur­ģi ne­sen pār­cē­lu­šies uz Val­mie­ru. Bai­ba un Ju­ris cen­šas kopt lat­vie­šu sen­se­nās tra­dī­ci­jas un svi­nēt Zie­mas saul­grie­žus. Vi­ņu īs­tie svēt­ki sā­kas ne­vis kā lie­lā­ka­jai da­ļai Zie­mas­svēt­ku va­ka­rā 24. de­cem­brī, bet gan pā­ris die­nu ag­rāk, kad vis­ga­rā­kā nakts un īsā­kā die­na.

Mūzikas maratons

16.Novembris, 2010
Valmierietis
Laikrakstā

Kad satieku Valmieras mūzikas skolas direktoru AIVARU CEPĪTI, viņš ir izvairīgs un cenšas uzsvērt, ka ne jau viņam ir 90 gadi, bet gan mūzikas skolai un ka nevajadzētu skolas jubilejas kontekstā koncentrēties uz viņa personību. Tomēr Cepītis 21 savas dzīves gadu ir veltījis tieši Valmieras mūzikas skolai, un tas ir labs pamats interesantai sarunai par mūziku, organizatoriskām lietām, dabu un sportu.

Ir jānes gaisma pasaulē

8.Novembris, 2010
Kultūra un izklaide
Laikrakstā

Ar vē­rie­nī­gu kon­cer­tu «Ma­nas ze­mes sap­ņi» sest­dien des­mit ga­du ju­bi­le­ju svi­nē­ja Val­mie­ras kul­tū­ras cen­tra un Vid­ze­mes Augst­sko­las jau­nie­šu ko­ris «Skan».

Dziedāt no sirds! Dziedāt skaļi un klusi! Dziedāt korī «Skan»!

2.Novembris, 2010
Kultūra un izklaide
Laikrakstā

Sau­lai­nā ru­dens svēt­die­nā Val­mie­rā gaiš­za­ļa­jā ko­ka ēkā K. Bau­ma­ņa ie­lā 1 no­tiek lie­la ro­sī­ba. Ie­ra­du­šies ap 40 jau­nie­šu ko­ra «Skan» dzie­do­ņu (pre­cī­zu skai­tu nav ie­spē­jams no­skaid­rot, jo vi­si sa­da­lī­ju­šies pa tel­pām un at­ro­das ne­mi­tī­gā kus­tī­bā), lai ak­tī­vi strā­dā­tu pie 6. no­vem­bra ju­bi­le­jas kon­cer­ta vi­sai sa­rež­ģī­tās, bet in­te­re­san­tās pro­gram­mas no­slī­pē­ša­nas. Ko­rim šo­gad 10 ga­du. Dzies­mām pa vi­du iz­de­vās pa­ru­nā­ties ar da­žiem ko­ris­tiem un uz­zi­nāt vi­ņu do­mas.

Žanete Uškāne: dzīve, kurā esi nepieciešams cilvēkiem

22.Oktobris, 2010
Viesis
Laikrakstā

Ne­pil­nus 23 ga­dus jau­nā Ža­ne­te Uš­kā­ne vi­jol­nie­ces gai­tas sā­ka 1993. ga­dā Val­mie­ras mū­zi­kas sko­las vi­jo­les no­da­ļā pie sko­lo­tā­jas Mai­jas Ozo­las. Vē­lāk mei­te­ne spē­lē­ja arī Val­mie­ras ka­me­ror­ķes­trī un bi­ja stī­gu or­ķes­tra kon­cert­meis­ta­re, 2000. ga­dā sā­ka mā­cī­bas Emī­la Dār­zi­ņa mū­zi­kas sko­lā. Ša­jā lai­kā Ža­ne­te snie­dza vai­rā­kus kon­cer­tus Lat­vi­jas pil­sē­tās, bi­ja Emī­la Dār­zi­ņa mū­zi­kas vi­dus­sko­las sim­fo­nis­kā or­ķes­tra kon­cert­meis­ta­re. 2006. ga­da de­cem­brī Ža­ne­te Lon­do­nā veik­smī­gi iz­tu­rē­ja kon­kur­su ie­stāj­ek­sā­me­nos Lon­do­nas Ka­ra­lis­kās mū­zi­kas aka­dē­mi­jā. Lon­do­nā Ža­ne­te ir pie­da­lī­ju­sies vai­rā­kās meis­tar­kla­sēs pie tā­diem pa­snie­dzē­jiem kā Li­o­nel Handy, Gar­field Jack­son, Hu Kun u.c. Šo­gad au­gus­tā Ža­ne­te uz­stā­jās Val­mie­ras Mū­zi­kas sko­las dār­za kon­cer­tā ko­pā ar Ai­vu Tau­ri­ņu.

Nācijas nelaimes

22.Oktobris, 2010
Viedokļi
Laikrakstā

Pirms pā­ris die­nām ra­dio in­ter­vi­jā so­ci­ā­lan­tro­po­logs Ro­berts Ķī­lis nā­ca kla­jā ar lat­vie­šu nā­ci­jas lie­lā­ko ne­laim­ju uz­skai­tī­ju­mu. Gal­ve­nā ne­lai­me esot mums pie­de­ro­šo re­sur­su ne­pil­nī­ga iz­man­to­ša­na. Mēs ne­no­vēr­tē­jam ne ti­kai mū­su me­žu un ūde­ņu re­sur­sus, bet arī iz­glī­tī­bas po­ten­ci­ā­lu. Tā­pat mēs ne­lie­kam lie­tā ie­spē­jas, ko sniedz mū­su ģeo­grā­fis­kais no­vie­to­jums, do­mā­jam īs­ter­mi­ņā, esam no­slēg­ti un ne­lab­prāt ie­sais­tā­mies sa­bied­ris­ka­jos pro­ce­sos.

Globalizētā atbildība

13.Septembris, 2010
Viedokļi
Laikrakstā

Jau pēc da­žām ne­dē­ļām būs klāt tas brī­dis, kad da­žā­du vie­dok­ļu, re­klā­mu un PR ak­ci­ju ie­spai­do­tais vai si­tu­ā­ci­jā ie­dzi­ļi­nā­jies do­mā­jo­šais vē­lē­tājs me­tīs ur­nā sa­vu lē­mu­mu. Sa­jū­tot pil­so­nis­ku pie­nā­ku­mu vai «pri­ko­la pēc» me­tīs arī tā­di, kas nav ne do­mā­ju­ši, ne re­klā­mas ska­tī­ju­šies un var­būt la­bā­ka­jā ga­dī­ju­mā dzir­dē­ju­ši kā­du drau­gu sa­ru­nu par po­li­ti­ku. Kā­da ir at­bil­dī­ba par sa­vu bal­so­ju­mu mūs­die­nu at­vēr­ta­jā pa­sau­lē? Ne­kā­da, jo ne­viens jau šeit ne­vie­nu ne­spiež dzī­vot — no­bal­so, par ko gri­bi, ie­kāp kā­dā «flik­ma­šī­nā» un li­do, kur sau­le spo­žā­ka un put­ras šķī­vis pil­nāks, lai ar to val­sti un pa­li­cē­jiem no­tiek kas no­tik­dams. Šā­dā si­tu­ā­ci­jā muļ­ķī­šu lo­mā no­nāk tie, kas uz­ska­ta Lat­vi­ju par sa­vām vie­nī­ga­jām mā­jām un kas ne­kad ne­beigs ce­rēt un ti­cēt, un ga­lu ga­lā arī kaut ko da­rīt, lai šeit kaut kas mai­nī­tos uz la­bu.

Talantīgie reformatori

7.Septembris, 2010
Viedokļi
Laikrakstā

"Pastāvēs, kas pārvērtīsies!" Kultūras ministra padomnieks Egīls Šēfers mīl citēt Raini. Laikam tas tādēļ, ka trūkst pamatotākas argumentācijas mūzikas skolu reformai. Rainim nevar nepiekrist, jo tik tiešām visus šos gadus mūsu valstī valda ("pastāv") gandrīz vieni un tie paši cilvēki, kas prot labi "pārvērsties" jeb mainīt savu kažoku uz visām pusēm. Arī kultūras ministrs "pastāv", jo mainīja savu partijas piederību. Bet svarīgāka par pastāvēšanu mūsu nemitīgo reformu valstī būtu nepieciešama attīstība, ko dod stabilitāte likumdošanā, uzstādījumos un mērķos.