8. augustā – pilsētas svētkos Valmierā, pie kultūras centra desmit vidzemnieces, klātesot žūrijai un kuplam skatītāju pulkam, rādīja kā pēc viņu receptēm top meistardarbi Rimi Latvia rīkotā konkursa Latvijas gardākā kūka piektajā reģionālajā pusfinālā. Tā mērķis bija noskaidrot divas prasmīgākās saimnieces, kuras aizstāvēs Vidzemes reģiona un savas kūkas godu konkursa finālā Rīgā 15. augustā, kā arī pretendēs uz Latvijas gardākās kūkas cepējas titulu.
Lauku atbalsta dienesta informācija vēsta, ka no šā gada 14. augusta līdz 15. septembrim ir atvērta projektu iesniegšanas kārta pasākumā «Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai». Solītas tiek vilinoši lielas atbalsta summas: pirmās kārtas kopējais pieejamais publiskais finansējums šajā pasākumā būšot 6950466 eiro. Ar tiem šoreiz nolemts atbalstīt ilgtermiņa ieguldījumus un vispārējās izmaksas lopkopības nozarē. Uz papīra viss izskatās daudzsološi cerīgi, bet reālajā dzīvē?
Rūjienas pilsētas svētki šogad ar devīzi «Sapņo un dari — tu vari!» notika vairākas dienas, piedāvājot ļoti daudzveidīgu izklaides programmu. «Liesma» Rūjienā pabija 1. augustā, tādēļ šajā fotoreportāžā piedāvājam nelielu atskatu uz todien svētku noskaņā dzirdēto un redzēto.
Biedrība «Latvijas Aitu audzētāju asociācija» plaši reklamēja un interesentus aicināja uz tradicionālajām Aitu dienām, kas šogad jau septīto reizi notika Rūjienas novada Jeru pagasta «Klimpās». Tur, kā zināms, kopš 2008. gada asociācija ir izveidojusi kontrolaudzēšanas un kontrolnobarošanas staciju, kurā notiek vaislas teķu pārbaude pēcnācēju kvalitātei. Stacijas direktors un Aitu dienu viesmīlīgais mājastēvs ir pieredzējušais aitkopis Valdis Leska.
Ar šādu devīzi no 30. jūlija līdz 2. augustam ar ļoti plašu pasākumu un notikumu programmu rūjienieši un viesi svinēja gadskārtējos Rūjienas pilsētas svētkus.
Aizvadītās nedēļas nogalē Jeros notika biedrības «Latvijas Aitu audzētāju asociācija» rīkotās tradicionālās Aitu dienas, uz kurām sabrauca aitkopji vai no visiem Latvijas novadiem, arī no Valkas. Tā kā valcēniete Dzidra Alberga ir viena no sertificētajām aitkopības speciālistēm, kas jau daudzus gadus ar savām zināšanām piedalās asociācijas vadītajā aitu selekcijas darbā, tad arī viņas ceļa mērķis sestdien bija kārtējā Aitu diena Jeru pagasta «Klimpās». Dzidru pavadīja viņas kungs Kārlis Albergs — bijušais Valkas rajona padomes priekšsēdētājs.
Aitkopībā Latvijā pēdējos gados vērojams aitu skaita un aitkopības produkcijas palielinājums, jo vai visos novados veidojas jaunas gan šķirnes aitu, gan arī gaļas aitu audzēšanas saimniecības. Biedrība «Latvijas Aitu audzētāju asociācija» kopš 2001. gada atzīta par šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju, kas ne tikai tiesīga izglītot aitu audzētājus, bet arī veikt selekcijas darbu aitkopībā. Jeru pagasta «Klimpās» nesen notikušajā tradicionālajā Aitu dienā «Liesma» sarunājās ar biedrības valdes priekšsēdētāju ARNI GINTERU.
Rūjienas novadā kopš šīs vasaras ir jauns apskates objekts — «Skaists dārzs Jeru pagasta «Cīruļos»». Latvijas dārzkopji šo adresi gan zina krietni ilgāk, jo dārzs ar 200 augu sugām, kolekcijas ar vairāk nekā 250 šķirņu dienziedēm, 30 šķirņu īrisiem, 30 šķirņu lilijām, bagātīgiem astilbju, peoniju, flokšu, hostu, heihēru un vēl citu košumaugu stādījumiem vairāk nekā hektāra platībā ir ievērības cienīgs fakts. Kur tad vēl sakoptās lauku sētas zinošās puķkopes LINDA UGLANOVA un viņas mamma LIGITA DUBOVA! Tad nu šoreiz «Liesmā» stāsts uzreiz par divām lieliskām saimniecēm.
Lai paplašinātu mežu īpašnieku zināšanas par nekoksnes resursu daudzveidību un to izmantošanas iespējām, LLKC Mežu konsultāciju pakalpojumu centra Ziemeļvidzemes MKPC nodaļa vakar Kocēnu novada Dikļu pagasta zemnieku saimniecībā «Bužas» kopā ar tās saimnieku Aivaru Dirnēnu rīkoja izglītojošu semināru «Pirtsslotas — viens no meža, meža pļavu nekoksnes resursu izmantošanas veidiem cilvēka veselības nostiprināšanā un uzturēšanā».
Kopš 2010. gada zemnieku kooperatīviem piederošais uzņēmums «Latvijas piens» ilgāku laiku nav maksājis par piegādāto pienu. Rezultātā sperts izmisuma solis — sākta kooperatīvam «Trikāta KS» piederošo 55,36% rūpnīcas kapitāldaļu pārdošana. Kā zināms, pirms gada, izstājoties no akcionāru saraksta, to izdarīja kooperatīvs «Piena partneri KS», pamatojot savu lēmumu ar domstarpībām uzņēmuma attīstības stratēģijā. «Liesma» uzklausīja «Trikāta KS» biedru viedokļus.
Gauja savā 460 km līkumotajā tecējumā jau izsenis bijusi iecienīts mierīgāku ūdeņu laivotāju maršruts, jo upe tās iepazinēja skatam dāsni paver augstas klintis, baltas, saulē mirdzošas sēres, simtgadīgus kokus, tā priecē arī ar skaistām atpūtas un makšķerēšanas vietām.
Lai arī jaunās ražas graudi un rapši vēl tikai briest, Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīvā «VAKS» viss ir sagatavots kūluma kravu pieņemšanai. Sprīdi pirms jaunās sezonas «Liesma» tikās ar uzņēmuma «VAKS» vadītāju INDULI JANSONU.
Vilpulkas centrā zaļajā zonā pie bērnudārza un bibliotēkas ēkas šovasar ar Valmieras novada fonda un Rūjienas novada domes finansiālu atbalstu un vietējo cilvēku rokām ir uzcelta neliela koka nojume – estrāde. Par jaunās pulcēšanās un atpūtas vietas izveidi stāsta Vilpulkas pagasta pārvaldes vadītāja DAGNIJA POZŅAKA:
No darba un pierastās vides Valmierā uz dzīvi Vilpulkā ir pārcēlušies gados jaunie BAIBA un ARTIS ROMANOVSKI. Šādu lēmumu viņiem pirms dažiem gadiem nācies pieņemt, kad bez saimnieka palikusi Arta vectēva māja «Saulgrieži». To, ka tas bijis pārdomāts dzīvesveida maiņas solis, apliecina ne tikai šajā sētā paveiktais, bet arī tas, ka mājas jaunā saimniece Baiba jau ir paspējusi LLKC Valmieras nodaļā pērn pabeigt jauniešiem domātās lauku uzņēmējdarbības veicināšanas mācības un šogad turpat kursos apgūst arī lauksaimniecības zināšanu pamatus.
Rūjienas novada līkumotos ceļus braucot, nevarējām nepiestāt Jeru pagastā pie Rūjienas muižas, kur jau vairākus gadus darbīgi dzīvo un radoši strādā metālmākslinieks ANDRIS DUKURS — viens no retajiem skarbajiem metālistiem, kas savas idejas, noskaņojumu un arī attieksmi apliecina metālā viņam tik raksturīgajā mežģīņu tehnikā. Gribējām noskaidrot, ar ko mākslinieks aizņemts šovasar.
Rūjienas un Mazsalacas novadu piensaimnieki, abu novadu lauku attīstības speciālistu rosināti un Rūjienas novada domes finansiāli atbalstīti, nesen brauca lūkot, kā kaimiņu novados par spīti Krievijas embargo dēļ nu jau gandrīz gadu ieilgušajai piena krīzei sekmīgi saimnieko vairāki govju turētāji. Par pieredzes braucienā redzēto un lauksaimnieku secinājumiem «Liesmai» stāsta Rūjienas novada lauku attīstības speciāliste IVETA BUŅĶE.
Pirmdien, 13. jūlijā, LLKC Valmieras nodaļā uz informatīvo dienu pulcējās jaunieši no Rūjienas, Mazsalacas, Beverīnas un Burtnieku novada, lai pieteiktos un 16. jūlijā uzsāktu piecu dienu bezmaksas mācības valsts Lauku tīkla pasākuma «Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai» interaktīvajā programmā «Tu vari vairāk». Par ieceri un tās īstenošanu «Liesmai» stāsta LLKC Valmieras nodaļas lauku attīstības speciāliste un uzņēmējdarbības konsultante INGA OZOLIŅA.
Pirms daudziem gadiem bija populāra kāda sirsnīga ārzemju dziesma ar šādu nosaukumu, kas klausītājiem ļoti emocionāli pauda: tik zaļa, zaļa zāle ir tikai manā dzimtenē un tikai pie manas mājas.
SIA Aloja – Starkelsen, kā zināms, jau vairākus gadus ir vienīgais kartupeļu cietes ražotājs Baltijā, kas specializējies cietes ražošanā no īpaši audzētiem kartupeļiem. Vairāk nekā 25% no kopējā cietes apjoma ir saražota no bioloģiskās lauksaimniecības saimniecībās izaudzētiem kartupeļiem, bet visa pārējā ciete — no integrēti audzētiem kartupeļiem, tātad saskaņā ar Latvijas nacionālās kvalitātes shēmu, kas kopumā nodrošina augstākas kvalitātes normas nekā ES likumdošanā noteiktās. Ko pašlaik liecina uzņēmuma sadarbības partneru jaunās kartupeļu platības? Atbildi «Liesma» vaicāja uzņēmuma Aloja – Starkelsen agronomei AIGAI KRAUKLEI.
SANDRA VILNE. Rūjieniete. Uzņēmēja. Mājražotāja. Pārtikas preču zīmola «Sandriņas ievārījumi» produkcijas un gardā suvenīra «Rūjienas ievārījums» gatavotāja. Trīs pieaugušu bērnu māte. Dalībniece tirdziņos, kur viņu nevar nepamanīt, jo galds vienmēr neskaitāmu burciņu pilns. Sezonā ar 60 dažādībām viņa piepilda ap 1000 trauku. Katrā — prece ar lielu pievienoto vērtību. Sandras konservu cehs jau strādā, tādēļ braucām lūkot, kas tur pašlaik ir darba kārtībā.