Brauciens uz Eiropas rietumiem

Polija nāk ar saviem plašajiem laukiem un lielajiem govju ganāmpulkiem Jā, arī tur augustā lijis, viss vēl zaļš un vairākās vietās siens tiek pļauts vēl otro reizi. Kur mums sacensties ar šīm plašajām saimniecībām! Izbūvētas vairākas jaunas autostrādes vai arī pabeigta to būvēšana vairākās vietās, salīdzinot ar redzēto pirms četriem gadiem. Polijā, braucot pa autoceļu E67, ceļa nodoklis Vācijas virzienā jāmaksā četrās vietās (domāju, katrā vojevodistē, kurai brauc cauri). No autostrādēm  uz visām pusēm redzami galvenokārt iekopti lauki vai ganību platības ar govīm.

Tuvojoties Vācijai, sāk parādīties arī vairāk graudaugu lauki. Vācijas vidienē biežāk autostrādes šķērso augstsprieguma elektrolīnijas, kuru galvenais virziens ir Z–D. Apmēram Hanoveras apkārtnē redzami desmitiem stabu ar vējrotoriem. Tātad tiek ražota zaļā elektroenerģija. Pirms četriem gadiem šie vējģeneratori bija daudz mazākā skaitā — Vācijā saimnieciskā un rūpnieciskā darbība iet ar plašu soli. Autostrādes nožogotas ar sētu. Paretam to tuvumā redzami nelieli meža nogabali. Tie pārsvarā ir priežu meži, kas sēti vai stādīti lauksaimniecībā ne visai labi izmantojamās platībās. Šie nav mūsu diženie priežu meži. Jau sen ievēroju, ka priežu sēklu materiāls Vācijā ir dienvidniecisks un nelīdzinās Rīgas priedei. Te nevar būt runas par boreālajiem skujkoku mežiem.

ĶELNĒ. Ļaužu pārpildītajā laukumā pie katedrāles.