Brīvprātīgie ugunsdzēsēji gūst pieredzi Gīterslo apriņķī

Ivo atklāj, ka tad, kad viņam piedāvāja šo brīnišķīgo iespēju, viņš nedomājot piekritis. Kopā ar ceļā pavadīto laiku tā bijusi vesela nedēļa, kuras laikā bija iespēja gūt jaunu pieredzi, apmainīties un izanalizēt dažādus ar ugunsdzēsību saistītus notikumus. Kāds no kolēģiem pat atzinis, ka viņam sāpot vēders no tik intensīvas smiešanas.

Tomēr apmācības, par kurām brīvprātīgie ugunsdzēsēji saņēma arī apliecības, patiešām bijušas nopietnas un radījušas Latvijas pārstāvjos izbrīnu. Proti, ka cilvēks ir pirmajā vietā, viss pārējais tikai pēc tam. Puišus pārsteidzis Vācijas brīvprātīgo ugunsdzēsēju cilvēku novērtējums, princips, ka tas nav algots darbs, bet valsts to atmaksā citādā veidā, piemēram, ar nodokļu atvieglojumiem vai atpūtas pasākumiem ģimenēm.

Protams, valstī darbojas ugunsdzēsības dienests, bet lauku teritorijā ir brīvprātīgie ugunsdzēsēji. Iedzīvotāju blīvuma dēļ Vācijā šīs lauku teritorijas mūsu cilvēkiem ir grūti saprast. Ugunsdzēsēji parasti dzīvo aptuveni 8 kilometrus no depo un saziņai izmanto pie jostas pieliekamu peidžeru. Turklāt skaņa netiek atslēgta pat, piemēram, pasākumu laikā. «Mums arī bija iespēja dzirdēt, kā brīvprātīgais ugunsdzēsējs tiek izsaukts uz notikuma vietu, bet viņš atcēla šo izsaukumu, jo bija mācībās pie mums. Pēc katra notikuma viss tiek smalki pārrunāts un izvērtētas kļūdas, lai turpmāk izvairītos no tām. Ugunsdzēsēji ir kā viena liela ģimene,» savās emocijās dalās Ivo.

«Arī mēs, kad atgriezāmies mājās, izveidojām WhatsApp grupu, bet diemžēl pirmā ziņa, kuru ievietoja, bija par to, ka aizsaulē ir devies mūsu brīvprātīgais ugunsdzēsējs Ilmārs Bošs. Es ticu, ka tagad Ilmārs sargā mūs no debesīm,» saka Ivo.

Aizvadītājā pavasarī Gīterslo apriņķī notika uguns nelaime, kuras dzēšanā piedalījās aptuveni 40 brīvprātīgo ugunsdzēsēju transporta vienības, tai skaitā arī automašīna, kuru mums dāvināja Borgholchauzenas pašvaldība. Latvijas dzimšanas dienā brīvprātīgie ugunsdzēsēji apguva pirmās iemaņas, lai nelaimes brīdī varētu doties palīgā ar jauno mašīnu. Turklāt automašīna tagad ir piereģistrēta atbilstoši mūsu valsts prasībām. Pašreiz darbojas aptuveni 20 ugunsdzēsēju. Arī jaunā paaudze labprāt trenējas un piedalās sacensībās ugunsdzēsības sportā. Aizvadītajā nedēļā Naukšēnos notika sacensības brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem.

Runājot par redzēto Vācijā, vēl jāuzsver, ka tur ugunsdzēsējiem notiek apmācības gan ķīmisko vielu, gan atombumbu izmēģinājumu laboratorijā. Tāpat puišus pārsteidzis, ka mācību nolūkos, piemēram, frontālajās sadursmēs, izmanto tādas automašīnas, kas pa mūsu ceļiem ripotu vēl ilgi.

Vācieši bijuši pārsteigti par latviešu patieso interesi, uzdodot jautājumus un pat lūdzot parādīt dažādas praktiskas lietas.

«Uzskatu, ka Latvijā būtu jāpārskata depo izvietojums, lai ieekonomētu līdzekļus, kurus novirzīt tālāk tehnikas iegādei. Pieredzes apmaiņas brauciens deva neatsveramu pieredzi un pārdomas, bet pati galvenā atziņa ir, ka vācieši lietas un finanses tērē apzinīgāk. Runājot ar apkārtējo pagastu brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem, viņi ar baltu skaudību raugās uz Naukšēniem, proti, kāda mums ir tehniskā bāze, kas izvietota siltās telpās. Bet šeit noteikti ir jāpiemin galvenie vaininieki Ruļļu un Čākuru ģimenes, kā arī Naukšēnu novada pašvaldība. Bez šo ģimeņu entuziasma un prasmēm saturēt mūs visus kopā kā vienu ģimeni nebūtu tādu brīvprātīgo ugunsdzēsēju ar tik senu vēsturi, kā tas ir Naukšēnos,» uzskata brīvprātīgais ugunsdzēsējs.

Sarunas beigās Ivo nosaka: «Esmu lepns, ka dzīvoju Naukšēnos, un kaut vairāk būtu tādu patriotu, kas lepotos ar savu dzimto vietu.»

VĀCIJĀ. Bijušā Valmieras rajona brīvprātīgie ugunsdzēsēji Gīterslo apriņķī pie Profesionālā ugunsdzēsības izglītības centra. Publicitātes foto