Divās stundās skatītājam neredzamajā pusē
Solījums turētsValmieras Kultūras kartes īpašnieki četras pirmdienu un sestdienu pēcpusdienas tika ielūgti ekskursijā Valmieras teātrī no otras puses, proti: pabūt telpās, kas skatītājam ir nepieejamas. Katrreiz atsaucās ap 30 interesentu, aizvadītajā sestdienā viņiem pievienojās arī vairāk nekā desmit vakara izrādes Razpļujeva sapņi skatītāji.
TUVOJAS PIRMIZRĀDES. Intas pēdējais apjomīgākais darbs ir neskaitāmās kaņepes Lielās zāles izrādei Muiža kaņepēs. Gata Priednieka-Melnača foto
Divas limbažnieces stāstīja, ka mūsu teātri un arī citus kultūras pasākumus apmeklē diezgan bieži, tāpēc nav bijis divu domu: jākrāj Kultūras kartes iegūšanai nepieciešamie zīmodziņi, lai saņemtu paredzēto atlaidi biļešu iegādei. Šoreiz iegriezušās arī mākslas galerijā Laipa, muzejā un, protams, pusotru vai divas stundas ir gatavas veltīt teātra aizskatuves iepazīšanai.Valmieriete Santa ar dēlu Lūkasu Kultūras kartes priekšrocību izmantoja otro reizi, pagājušajā gadā klausījusies Ineses Ziņģītes padomus, kā bez lielas naudas izdošanas rūpēties par veselību, kādu uzturu lietot: «Teātris mani interesē kopš bērnības, un kopā ar vīru teātra izrādes apmeklēju vismaz divreiz mēnesī. Pēdējais redzētais iestudējums bija Vasaras festivāla Spēlēju, dancoju Valmiermuižā. Klienta karte ir laba, jo teātris ar 15% atlaidi ļauj iegādāties divas biļetes, savukārt Kultūras centrā katram vajag savu karti, tāpēc krāju zīmodziņus vīra kartei. Ejam uz kino, citiem kultūras pasākumiem, jo arī dēlu tie interesē, un gaidām, kad teātrī būs kāds iestudējums pusaudžiem.»Garīgi piepildīta šī diena bija arī Dobeles amatierteātra Skats aktieriem. «Tik tālu ceļu braukuši, nolēmām izmantot Valmieras piedāvājumu. Bijām muzeja garšaugu namiņā, kur cienājāmies ar dažādām zāļu tējām, uzzinājām, kā tās pareizi lietot un izvēlēties. Pēc izrādes gribam ieiet arī jūsu baznīcā,» pauda Skata aktrise, Dobeles pašvaldības speciāliste Bronīte Stepiņa.Un ekskursija pa teātri var sākties. Šoreiz to vada aktieris Arnolds Osis, citkārt — mārketinga direktore Agita Mačuka.Nezināmais kļūst saprotamāksPēc īsa teātra vēstures pārstāsta, leģendas par mazo, zaļo būdiņu, kas iebraucējiem nekādi nav saistījusies ar priekšstatu par teātri, sākas A. Oša sulīgās (aktieris taču!) un ietilpīgās mizanscēnas ar skatītājiem teātrim nozīmīgās vietās — plašajā foajē, trīs zālēs, t.s. ražošanas korpusā. Nosacīti veras šī stāsta priekškars, un klausītāji uzzina: 1987. gadā nojauca zaļo namiņu ar skatuvi, bet būvniecības darbi notika... 17 gadus; telpas, kurās zem skatuves mazos būcenīšos strādājuši šuvēji, rekvizitori, galdnieki, trīs gadu laikā uzcēla ražošanas korpusu jeb ēku pretim Rātslaukumam, kura 1. stāvu apdzīvo administrācija, 2. stāvā ir aktieru grimētavas, 3. stāvā Mālderzāle, kur tiek sagatavotas dekorācijas, kādas tās redzam izrādēs, vajadzīgajā brīdī ar liftu tās nolaižot lejā uz skatuves. LMT Mansardā pirms vairākiem gadiem izcili neērtos krēslus, kuru dēļ cilvēki pat atteicās apmeklēt šo zāli, nomainīja ar Anglijā sagādātajiem.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv