Esmu uzticīgs Latvijai
«Zīmē Indulis Buka». Jau daudzus gadus mūsu «Liesmā» un «Valmierietī» ik pa laikam bijusi šī frāze, un krietnais vīrs Indulis mums ir kā sens draugs, kurš apciemo, kad ļoti gaidīts. Interesanti, ka viņa asprātīgās un viegli uztveramās karikatūras ir aktuālas, tomēr daļa no tām, liekas, nenoveco. Bet ko zinām par viņu pašu? Pirms Vecgada pajautājām.
- Kurai vietai Latvijā esat uzticīgs un vai arī Valmiera kaut kādā veidā jūs saista?
- Karikatūras zīmējat visu «apzinīgo» mūžu vai arī tā ir tikai pēdējā laika nodarbe?
- Kur smeļaties sižetus/idejas — piespēlē politiķi, mediji ... vai kā citādi?
- Jūsuprāt: dzīvē vairāk ir nopietnā vai smieklīgā, vai arī tā, ko nevajag laist «tālāk par šlipsi»?
- Ko novēlat «Liesmas» lasītājiem 2018. gadā?
* Jau vairāk nekā četrdesmit gadus dzīvoju Sēlijas pusē, pusceļā starp Jēkabpili un Viesīti, bet mana dzimtā pilsēta ir Valmiera. Bērnība gan pavadīta tālaika Valmieras rajona Alojas ciema Ungurpilī, pašā vispeldošāko salu ezera krastā. Pirmās un dziļi paliekošas atmiņas par Valmieru ir asfaltētā Rīgas iela, jo tik gludu un melnu ceļu savā dzīvē iepriekš nebiju redzējis. Kā arī Gauja, kas man toreiz šķita tik plata kā šodien Amazone. Tā kā, specifiskos darba pienākumus pildot, esmu krustām šķērsām izbraukājis visu mūsu valsti, tad nevaru apgalvot, ka esmu apoloģēti uzticīgs kādai konkrētai vietai. Pareizāk laikam būtu teikt, ka esmu uzticīgs Latvijai.
* Karikatūras zīmēju visu «apzinīgo» mūžu. Iemaņas ieguvu kā autodidakts (trūkumus droši vien pamana jebkurš akadēmiski izglītots mākslinieks), iespaidojoties no žurnāla «Dadzis» leģendārajiem karikatūristiem. Publicēties sāku gan tikai pagājušā gadsimta 70. gadu beigās.
* Karikatūru sižetus «piespēlē» gan politiķi, gan mediji, gan arī paša piedzīvotais sadzīvē un varbūt arī kāda transcendentāla ideju datu bāze tur, «no augšas». Dīvaini varbūt izklausās, bet jancīgā zīmējumā kopā sastiķēt it kā nesavienojamus jēdzienus un dažādas sabiedriskās attiecības, manuprāt, palīdz iegūtās zināšanas Latvijas Policijas akadēmijā, kur liktenis deva man iespēju sešus gadus studēt publiskās tiesības.
* Dzīve un tās pasniegtās problēmas jāuztver nopietni. Smieklīgā tur maz. Ja būtu citādi, tad nebūtu ne humoristu, ne karikatūristu, kas ar savu darbu mazina cilvēkos emocionālo spriedzi un negatīvo apstākļu dramatismu.
* Laba vēlējumos Jaunajā gadā necentīšos paspīdēt ar oriģinalitāti. Zinu, ka starp «Liesmas» lasītājiem noteikti ir mani radi, draugi, seni paziņas, un tad nu novēlu viņiem visiem, kā arī laikraksta redakcijas darbiniekiem un citiem labiem cilvēkiem izcilu veselību, maz darba – daudz naudas un drīzu ģimenes pieaugumu!
SELFIJS. Fotografēju daudz, bet ir kā kurpniekam ar apaviem, paša bilžu nav. Tad nu mēģinu izlīdzēties, tā Indulis.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv