Gadi Dziesmu vainagā

Šķiet, tas bijis pavisam nesen, kad maza, zinātkāra meitene gājusi skolā, cītīgi mācījusies mūziku, ar lielu aizrautību lasījusi visas grāmatas, kādas vien atradušās mājās tēva, skolas direktora un izcila pedagoga, bibliotēkā... Vasarās, govis ganīdama pie svešiem ļaudīm, priecājusies par puķēm, putnu dziesmām birzīs un rasas pērlēm zālē un zirneklīšu tīklos, bet nācies arī izjust ganiņu gaitu sūrumu, agro celšanos, aukstumu baso kāju un plānā apģērba dēļ. Ar baisu, smagu atmiņu nastu paskrējuši un pārdzīvoti skarbie kara gadi. Trūkuma, bet jaunības sapņu spārnotās studijas, ilgās un bagātās pedagoģes gaitas, piepildītas ar mīlestību un rūpēm par audzēkņu likteņiem, viņu dzīvēm un ceļu meklējumiem uz brīnišķīgo, bet noslēpumaino un sarežģīto mūzikas pasauli. Dzīve kā savu spēku un varēšanu apjautis kumeļš auļojusi cauri gaismai un tumsai, cauri krāsainiem rudeņiem, drūmām un aukstām tumsas naktīm, saltām, bet baltām ziemām, skanīgiem, priecīgiem pavasariem un ziedošām vasarām. Daudz, ļoti daudz kas ir apgūts, redzēts, saprasts un piedzīvots. Nu atnācis krāšņā dzīves gājuma rudens, ar labestību, cilvēkmīlestību, sapratni, sirsnību un dāsnumu bagāts viedums. Tas ļauj redzēt un ieraudzīt, apjaust pasaulē arī to, kas paslēpies ēnā, aiz sāpēm, aiz vārdiem un smaidiem...

Darbīgā un izdarīgā, apzinīgā un atbildīgā Gaidiņa savas dzimšanas dienas rītā pamodās moža un priecīgi satraukta, jo zināja un gaidīja ciemos savus mīļos Valmieras pansionātā. Un viņi atnāca. Gan Valmieras Mūzikas skolas kolēģi un audzēkņi, gan draugi, arī Sv. Sīmaņa draudzes sieviešu kopas Saulgriezes kundzītes ar dziesmām un apsveikumu, un kur nu vēl daudzie zvanītāji ar ilga mūža un moža, radoša gara vēlējumiem... Ir tādi cilvēki, mīļi un sirdsgudri, kurus aizmirst nav iespējams, kuri ļoti lielu vietu ieņēmuši mūsu dzīvē un likteņos. Tāda ir Gaida Ungure – mīļa, iejūtīga, dāsna, taisnīga un gudra skolotāja mums visiem. Viņa neskaitāmiem cilvēkiem sniegusi atbalstu grūtā brīdī, atbalstījusi, kā vien varējusi, un bailīgajiem, nepārliecinātajiem nesavtīgi dāvājusi savu laiku, zināšanas, ticību saviem spēkiem, kā arī spēju pacelties spārnos, īstenot sapņus. Par to mēs, tik daudzi, kas Tevi pazīstam un mīlam, Tev, mīļo Gaidiņ, sakām lielu paldies! Daudz, daudz laimes, prieka, stipru veselību, Dieva svētību, možu un radošu garu Tev skaistajā jubilejā! Lai Tu vari priecīga sagaidīt ikkatru nākamo, balto, jauno dzīves dienu!

Sv. Sīmaņa draudzes ļaužu un mācītāju, tavu kolēģu un draugu vārdā –

JUBILĀRE kopā ar Saulgriezēm. Anitas Martinsones foto